šņauciens
šņauciens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → šņaukt2. Arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
PiemēriVienīgi man šīs divdesmit kapeikas ir nauda, bet citiem - tikai tabakas šņauciens.
- Vienīgi man šīs divdesmit kapeikas ir nauda, bet citiem - tikai tabakas šņauciens.
- ..kad vairākas sievas sanāca kopā, tad pēc kārtas piedāvāja cita citai no savas dozes pa šņaucienam.
2.sar. Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
Piemēri..kļuva drusku siltāk, šķita, neredzams labdaris starp drēbēm un ķermeni ielējis šņauciena tiesu remdenas tējas, kas sargāja no stinguma.
- ..kļuva drusku siltāk, šķita, neredzams labdaris starp drēbēm un ķermeni ielējis šņauciena tiesu remdenas tējas, kas sargāja no stinguma.
- «Vai tev kāds šņauciens tabakas ir?» iejautājās Kārkliņš. - «Ir, biedri komandieri. Papirosi,» atbildēja Micītis..
- «..rezerves daļas rajonā varēs meklēt ar uguni. Nu, varbūt arī būs, iedos kādu šņaucienu. Vai es ar to varu iztikt?»
Avoti: 7-2. sējums