plīkšķēt
plīkšķēt parasti 3. pers., plīkšķ, pag. plīkšķēja
plīkšēt parasti 3. pers., plīkš, pag. plīkšēja; intrans.; retāk
1.Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLietus plīkšķ uz jumta.
1.1.Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPistole plīkšķ.
Avoti: 6-2. sējums