plīkš
plīkš izsauk.
plīks izsauk.; retāk
1.parasti savienojumā «plīkš, plākš» Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
PiemēriVisi trīs viņi gāja blakus - kā kareivji ierindā, nemeklēdami pat sausāku ceļa maliņu vai taciņu, bet - plīkš, plākš - tieši peļķē iekšā un pāri tai..
1.1.Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
Avoti: 6-2. sējums