plikšķēt
plikšķēt parasti 3. pers., plīkšķ, pag. plikšķēja
plikšēt parasti 3. pers., pliks, pag. plikšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLietus lāses plikšķ uz palodzes.
Avoti: 6-2. sējums