valence
valence -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.ķīm. Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
Piemēri..V. Ramzejs izdarīja ļoti asprātīgi, papildinādams sistēmu ar īpašu nulles grupu, kurā ievietoja inertās gāzes kā elementus ar nulles valenci (tas ir, tie nespēj veidot ķīmiskus savienojumus).
2.val. Vārda (teikuma locekļa) spēja piesaistīt sev citus vārdus (teikuma locekļus).
PiemēriSubjekta valence.
3.Spēja piemēroties (kam), saskaņoties (ar ko, piemēram, apstākļiem).
Piemēri..jenotsunim piemīt neparasti liela ekoloģiskā valence, un tas spēj ātri pielāgoties visdažādākiem klimatiskiem un ainaviskiem apstākļiem.
Avoti: 8. sējums