Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kazačoks
kazačoks -a, v.
Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
PiemēriPieci vīri ar pietupieniem dancoja kazačoku, un pārējie taktī sita plaukstas.
  • Pieci vīri ar pietupieniem dancoja kazačoku, un pārējie taktī sita plaukstas.
  • Dārd un rīb mūsu vagona grīda. ..Viktors apkārt Inārai lec kazačoku.
Avoti: 4. sējums