Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kazačoks
kazačoks -a, v.
Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
PiemēriPieci vīri ar pietupieniem dancoja kazačoku, un pārējie taktī sita plaukstas.
Avoti: 4. sējums