remdens
remdens -ais; s. -a; ā
remdeni apst.
1.Mazliet silts.
PiemēriRemdens ūdens.
2.Tāds, kam trūkst pietiekamas aktivitātes, degsmes darbībā. Arī samērā vienaldzīgs, neatsaucīgs.
PiemēriNekad viņš nekļūst ne auksts, ne karsts, bet vienmēr mērens un remdens, un šo remdenību viņa draugi no tās pašas buržuāzijas tautas sauc par augsti vērtējamu objektivitāti.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriJānis jūt, ka ar katru.. soli Ilze attālinās no viņa, un sirdī līst vienaldzība, remdena, remdena...
2.2.Tāds, kad nav izcilu notikumu, darbu, ideju (par laikposmu).
PiemēriNo vētrām tu gribēji Mani saudzēt, Ar remdeno ikdienu Vienot un draudzet..
Avoti: 6-2. sējums