Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
remdenums
remdenums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → remdens1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJau rudens remdenums gozējas saulē, un koku zaļumā viz dažas zeltainas lapas.
Avoti: 6-2. sējums