Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzmava
uzmava -as, s.
1.tehn. Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml. Arī uzmaucama detaļa.
PiemēriMetāla uzmava.
  • Metāla uzmava.
  • Svina uzmava.
  • Izbīdāmā uzmava.
  • Sūkņa uzmava.
  • Dalītās uzmavas sajūgs.
  • Uzmavas savienojums.
  • Tērauda dzenvārpstas galā viegli uzspīlē bronzas uzmavu..
2.bot. Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
PiemēriEpiderma sedz lapas, stumbru, sakni (izņemot tās uzmavu un augšanas konusa galu).
  • Epiderma sedz lapas, stumbru, sakni (izņemot tās uzmavu un augšanas konusa galu).
  • Saknītes galotni sedz cepurveidīga saknes uzmava, aizsargādama maigo saknes galiņu no bojājumiem, kad tas urbjas augsnē.
Avoti: 8. sējums