guba
guba -as, s.
1.Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml. Kaudze.
PiemēriAuzu guba.
1.1.Berama materiāla, beramas vielas kaudze.
PiemēriGraudu guba.
1.2.Priekšmetu kaudze.
PiemēriŽagaru guba.
1.3.parasti dsk.; pārn. Parasti savienojumā «mākoņu gubas»: blīvas, necaurredzamas mākoņu kopas.
PiemēriVējš, kas vairākas dienas no vietas kā saniknots trenca pāri Ķēņu ciemam pelēkas mākoņu gubas, sāka norimt.
Stabili vārdu savienojumiGubu mākoņi.
2.sar. Liels daudzums, liels skaits.
PiemēriSaņemt gubu naudas.
Stabili vārdu savienojumiGubu gubām.
3.sar. Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
PiemēriSadzīt lopus gubā.
Avoti: 3. sējums