plivināt

plivināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo.

PiemēriPlivināt lenti.

Plivināt lenti.
Plivināt aizkarus.
Plivināt liesmas.
..meitene puķainā kleitā gāja, ieķērusies puisim elkonī, plivinādama zīda lakatiņu..
..draugi ieraudzīja karogu plandām baznīcas tornī. Spirgtais rīta vējš plivināja drānu, kas koši lāsmoja saulē.
Vējš plivināja melnu matu sprogas un saplosītu svārciņu stūri.
..ūdenszāles.. savā skrējienā locīja un plivināja straume.

1.1.Vēcināt (spārnus), parasti lidojumā.

PiemēriLaukirbes ļoti ātri skrien. No zemes paceļas ar troksni un skaļām klaigām; strauji plivinādamas spārnus, lido ātri, taisnā līnijā un zemu.

Laukirbes ļoti ātri skrien. No zemes paceļas ar troksni un skaļām klaigām; strauji plivinādamas spārnus, lido ātri, taisnā līnijā un zemu.
Bet putns nepadevās, atkal un atkal cēlās gaisā, plivināja spārnus un lauzās pretim vējam. Baltais, skaistais putns, kaija...

1.2.intrans.; reti Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.

PiemēriPutni skrej no viena koka uz otru, un gaisā augstu plivina vanags.

Avoti: 6-2. sējums