plīvēt
plīvēt parasti 3. pers., plīv, pag. plīvēja; intrans.; reti
Plīvot.
PiemēriMūžīgā uguns virs tava kapa oktobra naktī mirdz - plīv kā vējota lapa, sitas kā dumpīga sirds.
- Mūžīgā uguns virs tava kapa oktobra naktī mirdz - plīv kā vējota lapa, sitas kā dumpīga sirds.
- pārn. Pie Islandes krastiem dzelmē noslēpums plīv..
Avoti: 6-2. sējums