Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kosmopolīts
kosmopolīts -a, v.
kosmopolīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Kosmopolītisma piekritējs. Cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
Piemēri..«Viņš [valstsvīrs] ir patriots, bet sākumā likās, ka tas būtu kosmopolīts.»
2.biol. Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
PiemēriMelnā žurka, tāpat kā pārējie sinantropi, ir kosmopolīts.
Avoti: 4. sējums