vientuļš
vientuļš -ais; s. -a, -ā
vientuļi apst.
1.Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem).
PiemēriVientuļa meitene.
- Vientuļa meitene.
- Dzintris: Jūs esat varmācīga. Bet varmācīgie nav laimīgi. Un varmācīgie ir vientuļi. Viņiem nav draugu.
- Skarbumi nepatika. Kas vien neprata akurāti trāpīt manā gaumē, kļuva svešs. Ai, par daudz izvēlīga biju, tāpēc paliku vientuļa.
- pārn. Tik vientuļš sīlis klaigā kokā, Pret sauli galvu pagriezis.
- Ja es izšķirtos, bērnam es nevarētu dabūt pienācīgi daudz alimentu naudas un man vajadzētu no valsts prasīt pabalstu kā vientuļajai mātei.
Stabili vārdu savienojumiVientuļā māte.
- Vientuļā māte — Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
1.1.Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
PiemēriSēžot automašīnā.., viņa jutās mazliet skumja, jo trūka Māra klātienes, un savādi vientuļa, jo nevarēja pat atcerēties, kad būtu pēdējos gados kaut kur gājusi bez Māra.
- Sēžot automašīnā.., viņa jutās mazliet skumja, jo trūka Māra klātienes, un savādi vientuļa, jo nevarēja pat atcerēties, kad būtu pēdējos gados kaut kur gājusi bez Māra.
2.Tāds, kas ko veic vienatnē, bez citiem.
PiemēriVientuļš ceļotājs.
- Vientuļš ceļotājs.
- Vientuļš pētnieks.
- Vai dzirdi, vientuļš [vientuļais] gājēj, kā tavi soļi atskan Skaļāk par tavām domām asfalta ietvē?
2.1.Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību). Tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
PiemēriVientuļa pastaiga.
- Vientuļa pastaiga.
- Vientuļš gājiens.
- Vientuļas vecumdienas.
- Mans samērā vientuļais darbs rada dabisku norobežošanos.
- «..par Oliveru gan brīnos. Kā viņš var tik rātni un vientuļi dzīvot? Vakaros sēž mājās. Vai tiešām tu par skuķiem it nemaz neraizējies?»
2.2.Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu. Vientulīgs (2).
PiemēriMēs klusēdami soļojām pa tumšām un vientuļām ielām, reti satikdami kādu gājēju.
- Mēs klusēdami soļojām pa tumšām un vientuļām ielām, reti satikdami kādu gājēju.
- Es iztēlojos sev kādu ziemīgi aukstu, ļoti vientuļu ritu, kad pa tukšu ielu iet cilvēks..
3.Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga). Savrups.
PiemēriVientuļš pilskalns.
- Vientuļš pilskalns.
- Vientuļa mītne.
- Vientuļa priede.
- Varbūt tāli aizgājušos laikos šajās vietās zarojuši vientuļi ozoli, kuru stāvus, zili melnus, šur tur izrok no zemes.
- Ozoliņi bija stipri vientuļas mājas. Tuvākais kaimiņš bija Pūriņi, bet arī no tiem šķīra mežs.
- ..izsapņoju tuvības mirkļus ar Edīti kādā vientuļā ezera krastā. Peldēšanos, draiskošanos un pat to, ka viņa ļausies sevi nobučot.
Stabili vārdu savienojumiVientuļās lapsenes. Vientuļi ziedi.
- Vientuļās lapsenes idioma — Lapsenes, kas dzīvo vienas pašas, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
- Vientuļi ziedi — bot. Ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
Avoti: 8. sējums