Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vientulība
vientulība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjuta.
PiemēriIlga vientulība.
Avoti: 8. sējums