vientiesība
vientiesība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vientiesīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesīgums (1).
PiemēriSavādas pārdomas šai brīdī pārņēma Askoldu, kad viņš izlasīja vārdu «vientiesība». Līdz šim viņš nekad nebija šaubījies, ka tā ir nelāga, vīrietim necienīga rakstura īpašība.
2.Vispārināta īpašība → vientiesīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesīgums (2).
PiemēriDomas vientiesība.
Stabili vārdu savienojumiSvētā vientiesība.
Avoti: 8. sējums