pulcēt
pulcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet. Pulcināt.
PiemēriPēcpusdienā atbrauc no Rīgas diviziona vadība, un komisārs visus pulcē īsā mītiņā.
- Pēcpusdienā atbrauc no Rīgas diviziona vadība, un komisārs visus pulcē īsā mītiņā.
- Viens no [Eduarda] Smiļģa spēka avotiem bija prasme pulcēt ap sevi ierosmes, rainiskas domas iedvesmotus, apdāvinātus cilvēkus, kam bija katram sava neaizstājama vieta.
- ..kafejnīcas kā allaž pulcēja izslāpušos bez jūtamas sezonu atšķirības.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
PiemēriLopus uz mājā dzīšanu pulcēdama.
- Lopus uz mājā dzīšanu pulcēdama.
Avoti: 6-2. sējums