orda
orda -as, s.
1.vēst. Vairāku tirku un mongoļu cilšu apvienība, ko vadīja hans. Arī hana mītne.
PiemēriZelta orda.
1.1.pārn. Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
PiemēriNeskaitāmas laupītāju ordas, atbraukušas no dažādām zemēm, bez žēlastības iznīcināja šos miermīlīgos dzīvniekus.
2.Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju. Kopiena (2).
PiemēriPitekantropi dzīvoja kopienās jeb ordās.
Avoti: 6-1. sējums