ducis
ducis -ča, v.
Skaita mērvienība – 12 gabalu. Kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
PiemēriNopirkt duci karošu.
- Nopirkt duci karošu.
- Lodziņā [veikalā].. no augšas aukliņā pakārta karājās baranku virtene un papīra jostiņas apžņaugts zīmuļu ducis...
- Tā bija veca, pelēka plakandibene, tādu laivu Purezera un Daugavas piekrastē varētu atrast kaut vai duci, ja ne vairāk.
- Mums, kā vistu neturēja, tā olu pašiem nebija. Reiz Pēters gāja uz Kalna krogu un nopirka kādu duci.
Stabili vārdu savienojumiVelna ducis.
- Velna ducis idioma — Trīspadsmit (māņticīgo uztverē - nelaimīgs skaitlis).
Avoti: 2. sējums