Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
caurviju
caurviju dsk. ģen., nelok.
Tāds, kas savijas, sasaistās ar ko citu. Tāds (motīvs, tēma u. tml.), kas vieno mākslas darba elementus.
Piemēri«..vai tas ir Ostrovskis? Kur te [izrādē] bija caurviju darbība..?»
  • «..vai tas ir Ostrovskis? Kur te [izrādē] bija caurviju darbība..?»
  • ..operas mūzikai raksturīga ir caurviju attīstība, loģiska saistība ar darbību.
Stabili vārdu savienojumiCaurviju attīstība.
  • Caurviju attīstība mūz. Galvenās domas, galveno muzikālo tēlu attīstība visa skaņdarba gaitā līdz nobeigumam.
Avoti: 2. sējums