caurviju
caurviju dsk. ģen., nelok.
Tāds, kas savijas, sasaistās ar ko citu. Tāds (motīvs, tēma u. tml.), kas vieno mākslas darba elementus.
Piemēri«..vai tas ir Ostrovskis? Kur te [izrādē] bija caurviju darbība..?»
- «..vai tas ir Ostrovskis? Kur te [izrādē] bija caurviju darbība..?»
- ..operas mūzikai raksturīga ir caurviju attīstība, loģiska saistība ar darbību.
Stabili vārdu savienojumiCaurviju attīstība.
- Caurviju attīstība mūz. — Galvenās domas, galveno muzikālo tēlu attīstība visa skaņdarba gaitā līdz nobeigumam.
Avoti: 2. sējums