Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dārdi
dārdi -u, vsk. dārds, -a, v.
1.Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons, arī ūdeņi.
PiemēriGaiss dunēja no pērkona dārdiem.
1.1.Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
PiemēriBumbu dārdi.
2.Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs.
PiemēriKrītošu akmeņu dārdi.
3.Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs motoru, ierīču troksnis.
PiemēriMotora dārdi.
3.1.Šāds troksnis, ko rada braucoši transportlīdzekļi, to daļas.
Piemēri..ar dārdu un švīkoņu garām aizdrāzās kāda.. automašīna.
4.Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
Piemēri..balsij nebij nekāda dārda.
4.1.Šāds mūzikas instrumentu skanējums.
PiemēriBungu dārdi dominēja pār visiem pārējiem trokšņiem..
5.Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, kas skan kādā vietā, telpā.
PiemēriFrontes dārdi.
Avoti: 2. sējums