pakalt
pakalt -kaļu, -kal, -kaļ, pag. -kalu. t. trans.
1.Neilgu laiku, mazliet kalt.
PiemēriPakalt dzelzi ar āmuru.
1.1.intrans.
PiemēriKalējs pakaļ, pakaļ, atpūšas.
2.parasti 3. pers.; trans. Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) — par putniem.
PiemēriBrīdi pakalis priedes mizu, dzenis aizlaižas.
2.1.intrans.
PiemēriDzenis.., pielaidies pie būra, sāk to apstrādāt ar savu cieto knābi tā, ka skaidas vien lec. Pakalis kādu laiku, palēkā uz augšu, uz leju un atkal turpina strādāt.
3.trans.; sar. Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
Piemēri..gultā vēl pakalšu angļu vārdiņus.
4.intrans. Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kalt.
PiemēriKalējs aiz noguruma nespēja vairs pakalt.
4.1.trans.
PiemēriKādā pilsētā dzīvoja ļoti vecs, nespēcīgs kalējs lielā nabadzībā. Un kā arī ne: pakalt vairs neko nespēja..
Avoti: 6-1. sējums