Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakalpiņš
pakalpiņš -a, v.
1.neakt. Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
2.niev. Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
PiemēriAlfrēds ir pārliecināts, ka visa pasaule čum un mudž no pakalpiņu un liekuļu dvēselēm.
2.1.pārn. Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
Piemēri..romāns dod patiesu ieskatu tās latviešu demokrātiski noskaņotās inteliģences daļā, kas šai vēstures situācijā izturēja pārbaudi, nekļuva par [hitlerisko] okupantu pakalpiņiem..
Avoti: 6-1. sējums