Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vienkārtnis
vienkārtnis -ņa, v.; tekst.
Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas. Audums, kam ir šāds pinums.
PiemēriVienkārtnī austs lakats.
Avoti: 8. sējums