vienkāršs
vienkāršs -ais; s. -a, -ā
vienkārši apst.
1.Tāds, kas sastāv no viena elementa, daļas.
PiemēriVienkāršs pavediens.
Stabili vārdu savienojumiVienkāršā atražošana. Vienkāršā fūga.
1.1.val. Tāds, kas sastāv no viena vārda (par gramatiskām formām).
PiemēriVienkāršās verba formas.
Stabili vārdu savienojumiVienkāršs teikums.
2.Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, arī izpratnei, apguvei, izlemšanai nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle.
PiemēriVienkāršs vingrinājums.
2.1.Smags, arī vienmuļš, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību (par, parasti fizisku, darbu).
PiemēriZaļums: Saprotams, ka es piederu pie viņiem. Nekad neaizmirsīšu, ka mani vecāki bijuši gājēji, ka pats reiz esmu bijis prasta - tas ir, vienkārša darba strādnieks.
3.Tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma, arī greznuma. Arī pieticīgs3.
PiemēriVienkāršs tērps.
3.1.Tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga. Neuzkrītošs (3).
PiemēriEgle - tāds īss un vienkāršs vārds, bet pauž lielu nopietnību. Skujotais koks vienmēr kaut ko domā un mazliet šalc.
3.2.Tāds, kas nav ierakstīts, apdrošināts (par pasta sūtījumu, vēstuli).
PiemēriVienkārša paka.
4.Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas. Arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku). Tāds, kas ir samērā slikti situēts.
PiemēriVienkārša fabrikas strādniece.
4.1.Tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMetere: Nē, nē, viņa [krustmāte Melānija] ir vienkāršs cilvēks: kas uz sirds, tas mutē.
Avoti: 8. sējums