Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienkārtējs
vienkārtējs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi. Arī vienreizējs (i).
PiemēriVienkārtējs atgādinājums.
1.1.Tāds, kas veicis ko vienu reizi. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
PiemēriVienkārtējs uzvarētājs.
Avoti: 8. sējums