vienkocene
vienkocene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
Vienkoka laiva. Vienkoce. Vienkocis (1).
PiemēriKad zvalstīgajā vienkocene īrāmies pa Čulku, arī tēvs.. iznāca krastā palūkoties medībās.
- Kad zvalstīgajā vienkocene īrāmies pa Čulku, arī tēvs.. iznāca krastā palūkoties medībās.
- Uldis ar Ilmāru, atraduši laivu viņpus Monagiras ietekas, cīnījās viļņos. Vieglā, no papeles izdobtā vienkocene zvalstījās kā čaumala..
Avoti: 8. sējums