Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vienkocene
vienkocene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
Vienkoka laiva. Vienkoce. Vienkocis (1).
PiemēriKad zvalstīgajā vienkocene īrāmies pa Čulku, arī tēvs.. iznāca krastā palūkoties medībās.
Avoti: 8. sējums