vienkopus
vienkopus apst.
Kopā, vienā vietā. Vienkop. Vienkopu. Vienviet. Vienuviet.
PiemēriSniegs snieg joprojām, un purvs izskatās gluži raibs. Liekas, kāds vienkopus izbēris ogles ar kritu.
- Sniegs snieg joprojām, un purvs izskatās gluži raibs. Liekas, kāds vienkopus izbēris ogles ar kritu.
- Autobusu gaidot, pieturā sanāk lielāki un mazāki skolnieciņi. Vienkopus visi jūtas brīvi, atraisīti.
- Viņa bez bailēm varēja pārlēkt čūsku kamiem, kuros negantās lodātājas, nārstu laikā vienkopus salasījušās, gulēja un staipījās.
- Nekur citur Latvijā nebiju redzējis vienkopus tik daudz dažādu egļu sugu vai ozolu paveidu.
Avoti: 8. sējums