Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienlaicīgs
vienlaicīgs -ais; s. -a, -ā
vienlaicīgi apst.
Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
PiemēriVienlaicīgi notikumi.
Avoti: 8. sējums