vienlaidus
vienlaidus apst.
1.Tā, ka nav pārtraukuma, atstarpju; tā, ka noris bez pārtraukuma.
Piemēri..klēts [no 18. līdz 19. gadsimtam] bija viena telpa vienlaidus celtā ēkā, kur klētij līdzās izvietota lopbarības novietne, ratnīca, stallis, govju kūts vai cita telpa..
Avoti: 8. sējums