Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vienlaicīgums
vienlaicīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienlaicība.
PiemēriNotikumu vienlaicīgums.
Avoti: 8. sējums