vienlaicīgums
vienlaicīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienlaicība.
PiemēriNotikumu vienlaicīgums.
- Notikumu vienlaicīgums.
- Norišu vienlaicīgums.
- Negaidītība, konkrētības un fantāzijas, absurda un realitātes, traģiskā un komiskā vienlaicīgums atklājas L. Pirandello daiļradē..
- Palīgā nāk darbību vienlaicīguma tabula. Tā ļauj zinātniski organizēt un kontrolēt iemaņu attīstīšanos strādniekiem un līdz ar to pareizi konstruēt pašu darba paņēmienu.
Avoti: 8. sējums