vienkuprains
vienkuprains -ais; s. -a, -ā
Tāds, kam ir viens kupris (par kamieli).
PiemēriPie kādas ģimenes mājiņas [Krasnovodskā], galvu nodūris, nekustīgi stāv tuksnešu «kuģis» - liels kamielis. Tam pie kājām rotaļājas vienkuprains mazulis.
Avoti: 8. sējums