Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienkāršotība
vienkāršotība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienkāršots2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJauniešiem, protams, gribas būt laikmetīgiem, moderniem, viņi vairāk par visu nīst sentimentalitāti. Bet tikai ārēji sekojot devīzei «būsim laikmetīgi!», viņi vienkāršību cilvēku attiecībās dažreiz saprot pārāk primitīvi, un tad tās vietā stājas jūtu vienkāršotība.
Avoti: 8. sējums