nobrīkšķēt
nobrīkšķēt parasti 3. pers., -brīkšķ, pag. -brīkšķēja
nobrīkšēt parasti 3. pers., -brīkš, pag. -brīkšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi brīkšķēt.
PiemēriPiepeši skaļi nobrīkšķēja un ar lielu troksni nogāzās liela lazda.
- Piepeši skaļi nobrīkšķēja un ar lielu troksni nogāzās liela lazda.
- Nobrīkšķēja krēsls, un Jānis piecēlās.
- Mežā kaut kas sausi nobrīkšķēja, it kā kāds būtu uzminis nokaltušam zaram.
Avoti: 5. sējums