planēt1
planēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem). Laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
PiemēriPlanieris planē.
- Planieris planē.
- Tuvojoties bumbošanas objektam, pilots izslēdza motoru un bez skaņas planēja virsū izraudzītai vietai..
1.1.lidot Turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriVienreiz es redzēju, kā planēja stārķis. Meta un meta lokus augstu gaisā, spārnus gandrīz nekustinādams..
- Vienreiz es redzēju, kā planēja stārķis. Meta un meta lokus augstu gaisā, spārnus gandrīz nekustinādams..
- Abi vīri labu brīdi vēroja vanagu, kurš mierīgi planēja virs egļu galotnēm.
- ..taurenītis vairs nespēj lidot, viņš kaut kā slīpi planē lejup..
1.2.fizk. Slēpošanā- virzīties pa gaisu pēc atraušanās no tramplīna.
1.3.pārn. Lidināties (parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma).
PiemēriSilta rudens diena. No kokiem nedzirdami planēja dzeltenas lapas.
- Silta rudens diena. No kokiem nedzirdami planēja dzeltenas lapas.
- Es nācis no pļavām, kur pieneņpūkas planēja..
Avoti: 6-2. sējums