sonāte
sonāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
mūz. Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
PiemēriSonāte vijolei un klavierēm.
- Sonāte vijolei un klavierēm.
- Klavieru sonātes.
Stabili vārdu savienojumiRondo sonāte. Sonātes forma.
- Rondo sonāte — Skaņdarbs ar rondo un sonātes formu iezīmēm.
- Sonātes forma — Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
Avoti: 7-2. sējums