sonorika
sonorika -as, s.
sonoristika -as, s.; parasti vsk.
mūz. Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
Piemēri..sonoristika mēģināja piešķirt patstāvīgu izteiksmību atsevišķai skaņai vai tembram kā skaniski jutekliskas iedarbības pirmelementiem.
Avoti: 7-2. sējums