sonāte
sonāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
mūz. Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
PiemēriSonāte vijolei un klavierēm.
Stabili vārdu savienojumiRondo sonāte. Sonātes forma.
Avoti: 7-2. sējums