pagriezt1
pagriezt [pagriẽzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu; trans.
1.Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
PiemēriPagriezt krāna rokturi.
- Pagriezt krāna rokturi.
- Pagriezt radiouztvērēja pogu.
- Pagriezt stūri pa labi.
- Pagriezt slēdzi.
- Pagriežamā ass.
- Pagriežamā svira.
- Vilnis piecēlās un lēnām devās pie durvīm. Nesteigdamies viņš pagrieza atslēgu, nesteigdamies nospieda rokturi..
- Roze vienmēr pagrieza pulksteņa rādītāju piecas minūtes uz priekšu..
- ..1930. gadā.. visā Padomju Savienībā pagrieza pulksteņus par vienu stundu uz priekšu..
- Aina pagrieza skaļāk radio..
Stabili vārdu savienojumi
- Pagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ idioma — Panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
1.1.Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
PiemēriSviestu kūla pati Brīviņu saimniece... tīrais prieks pagriezt kloķi un klausīties, kā iekšā [mucā] klukšēja arvien tumšāk un smagāk.
- Sviestu kūla pati Brīviņu saimniece... tīrais prieks pagriezt kloķi un klausīties, kā iekšā [mucā] klukšēja arvien tumšāk un smagāk.
- «Līze, nāc pagriez man teceli [tecīlu]!»
- Jana Meldre:..tu atsēdies šeit un drusku pagriez dzirnaviņas. Tev taču patīk malt kafiju?
2.Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā). Pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
Piemēri..Roberts Brūns paskatījās kompasā un pagrieza plostu uz austrumiem..
- ..Roberts Brūns paskatījās kompasā un pagrieza plostu uz austrumiem..
- ..Grīntāls tukšās ragavas tā lika pagriezt, ka vējš nāca no sāniem..
- Ložmetēja stobrs bija pagriezts uz pļavas turpinājuma pusi..
Stabili vārdu savienojumiPagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ.
- Pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ idioma — Panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
Piemēri..laivu stūrmaņi pagriež tuvāk labējam krastam.
- ..laivu stūrmaņi pagriež tuvāk labējam krastam.
- Nu, man traktors kā pagriezts tajā virzienā, tā dodas mierīgā gaitā tik uz priekšu.
- ..šī [upes] straume, nevis puisēns, pagrieza laivu..
- ..stūres ierīces nebija cietušas, mašīnas strādāja, un kuģi drīz vien izdevās pagriezt pret vilni.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
PiemēriPagriezt zirgu pa labi.
- Pagriezt zirgu pa labi.
- ..pēc zvēru izlaušanās caur dzinēju ķēdi dzinējus ar īpašu signālu pagriež atpakaļ.
- Teļi izlauzušies no aploka!.. Mēs ar Induli nesamies šiem neprātīgajiem govslopiem priekšā, lai apsteigtu un pagrieztu atpakaļ.
- Ass vējš pūta sejā, no visa spēka cenzdamies pagriezt gājējas atpakaļ..
- Tenis.. bij uzlaidis zirgu uz lielceļa un pagriezis uz to pusi, uz kuru viņam jābrauc..
2.3.Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā). Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
PiemēriPagriezt acis sāņus.
- Pagriezt acis sāņus.
- Pagriezt galvu sānis.
- Pagriezt seju pret māti.
- Pagriezt labo vaigu pret sauli.
- Ar mugurkaulāja kustību vingrinājumiem padarām to kustīgu visos virzienos.., liecoties uz priekšu, sāniem un pagriežot ķermeni uz vienu un otru pusi.
- Vīri klusēdami pagriež galvas atpakaļ un skatās Spāģī.
- Juris saņēma sievu pie zoda un pagrieza viņas seju pret sevi.
- Nevilšus viņa pagrieza acis uz mežkungu, kas noņēmies viņā skatījās.
- ..Viola pagriež skatienu uz augšu..
- Skats pagriezts vienmēr turp, kur zvaigžņu zaigs Klāj gājputniem un ļaudīm Piena ceļu.
Stabili vārdu savienojumiPagriezt (arī pamest, retāk pavērst) baltas acis.
- Pagriezt (arī pamest, retāk pavērst) baltas acis idioma — sar. Ļoti dusmīgi uzlūkot.
- Pagriezt (arī uzgriezt) muguru — Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- Pagriezt (arī uzgriezt) muguru idioma — 1. Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).2. Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).3. Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
- Pagriezt skatienu (arī skatu) — Paskatīties (kādā virzienā).
2.4.Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi», «uz otru pusi»: apgriezt (uz pretējo pusi).
Piemēri«Nav pieklājīgi skatīties, kā citi ēd,» Pēteris pagriež mani uz otru pusi.
- «Nav pieklājīgi skatīties, kā citi ēd,» Pēteris pagriež mani uz otru pusi.
- Ēvalds pagrieza baltai lapiņai otru pusi..
- pārn. «Vai jums pie mums patīk?» - «Un jums?» Āboliņš pagrieza jautājumu otrādi.
Stabili vārdu savienojumi
- Pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi idioma — Pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) griezt.
PiemēriAiz sāpēm nevar pagriezt galvu.
- Aiz sāpēm nevar pagriezt galvu.
- ..upei vairs nav krituma, tā.. nespēj pagriezt dzirnavu ratu.
Stabili vārdu savienojumiPagriezt ceļu.
- Pagriezt ceļu — 1. Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.2. Izvairīties (no kā).
Avoti: 6-1. sējums