Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pliukšķis
pliukšķis -ķa, v.
1.Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
PiemēriViens pātagas pliukšķis, un, ļaužu pūļa pavadīts, Katlakalna vecītis izbrauc pa Sāļu vārtiem.
1.1.Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
PiemēriŠāviena pliukšķis.
Avoti: 6-2. sējums