daudz2
daudz apst.
1.Savienojumā ar verbu norāda uz ilgu, biežu, intensīvu darbību.
PiemēriDaudz strādāt.
- Daudz strādāt.
- Daudz skraidīt.
- Daudz dzirdēts.
- Liena, priekšistabā daudz nekavējusies, gāja dziļāk..
- Acis viņai iesarkušas, var redzēt, viņa šodien daudz raudājusi.
- Viņš nerunāja daudz, bet pietiekami, lai Alvils saprastu - arī Salums pievērsies dabas vielu ķīmijai.
- Runā daudz, dara maz.
2.Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme ir ievērojami palielināta, pastiprināta.
PiemēriDaudz lielāks par citiem.
- Daudz lielāks par citiem.
- Daudz agrāk nekā pērn.
- Mazie akmentiņi gar apakšu jau bija aizskaloti, tā ka te [straumes vidū] bija daudz dziļāks nekā citur.
- Brīviņu kungs tāpat vienos kreklos bij izgājis sētsvidū un grozījās tur, rādīdams, ka tas [lietus] vēl nav nekas, ka vajag vēl vairāk, daudz vairāk un ilgāk.
- Tāda ir zvejnieka dzīve, tādu viņš [kapteinis] to mīl. Daudz vienkāršāka, nekā to dažkārt iedomājas, daudz grūtāka, nekā no malas var likties.
Stabili vārdu savienojumiDaudz maz. Daudz netrūka. Ko tur tik daudz. Neko daudz. Par daudz.
- Daudz maz — Daudzmaz.
- Daudz netrūka idioma — sar. Saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis. Gandrīz.
- Ko tur tik daudz idioma — sar. Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Neko daudz idioma — sar. Ļoti maz, gandrīz nemaz.
- Par daudz idioma — Pārāk.
- Tikpat (retāk vienlīdz) daudz idioma — novec. Vienalga.
Avoti: 2. sējums