Paplašinātā meklēšana

Meklējam daudz.

Atrasts vārdos (143):

Atrasts vārdu savienojumos (29):

Atrasts skaidrojumos (4168):

Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
(Ir) dieva svētība (Ir) ļoti daudz (kā).
(Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā. Adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
Sataisīt parādus Aizņemties, parasti daudz.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
Spirta dzēriens Alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
klīvija Amariļļu dzimtas daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
kontrollers Aparāts ar daudziem kontaktiem elektrisko spēka ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai.
aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
Sabāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
Sabāzt vēderā Apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
Sabāzt vēderā Apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu).
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
pieguldīt Apguldīt (daudzus). Dot (daudziem) naktsmājas.
saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus).
sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas).
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
mērs Apjoms, daudzums. Pakāpe, robeža.
sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes).
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
apskraidīt Apmeklēt (daudzus vai visus).
apskriet Apmeklēt (daudzus vai visus).
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi.
Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu. Ļoti daudz.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
daudzlampu Ar daudzām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
daudznīšu Ar daudzām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
daudzskaldņu Ar daudzām skaldnēm.
daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
daudzšķautņains Ar daudzām šķautnēm.
daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām. Tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
daudzkausu Ar daudziem kausiem.
daudzkomponentu Ar daudziem komponentiem.
daudzstarains Ar daudziem stariem.
daudzstāvu Ar daudziem stāviem.
daudzzaru Ar daudziem zariem.
daudzziedains Ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem).
daudzžuburu Ar daudziem žuburiem.
Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu). Ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa. Šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Ārējā dīgļlapa.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
pasauldaudz Ārkārtīgi, ļoti daudz.
kanons Armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā). Nobrukt (1).
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā. Atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
laineris Ātra daudzvietīga pasažieru lidmašīna.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
kustēties Atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu. no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.). Vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā. Atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
Eļļas augi Augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas.
sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu daļās) - par augiem.
sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus.
sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants). Skeletainā augsne.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
pūslene Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi (piemēram, pūslene, kreimule).
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
gundega Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, arī krūmi.
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
ziemciete Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi daudzgadīgi augi.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
jonis Aumaļām. Vienlaikus lielā daudzumā.
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
dozators Automātiska ierīce, ar ko mērī noteiktu vielas daudzumu.
saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā. Aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
izaust Aužot izlietot (daudz vai visu).
biete Balandu dzimtas viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi.
Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
Rūpju (arī sāpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts. Plaši pazīstams.
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
Pusgarās bikses Bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
blāķis Blīva (liela) kopa. (Liels) daudzums.
Retikulārā formācija Blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā. Mudžēt.
ņirbēt Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
Mētāties pa zemi (arī zemē) Būt lielā daudzumā. Būt viegli iegūstamam.
Mētāties pa zemi (arī zemē) Būt lielā daudzumā. Būt viegli iegūstamam.
Mētāties zemē (arī pa zemi) Būt lielā daudzumā. Būt viegli iegūstamam.
Būt lielā cieņā, arī būt cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
Būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.). Pārspēt.
pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
putot Būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas.
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
Turēties cenā Būt tādam, par ko daudz jāmaksā.
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
iztaisīt Būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu).
blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
kopbūve Būve, ko veic vairāki vai daudzi.
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu). Sacelt (2).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
šoseja Ceļš ar cietu segumu. Autoceļš ar daudzslāņu segumu.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā. Cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu).
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu).
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko). Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļa (ar ko lielākā daudzumā).
biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
Cik dārgs? Cik daudz jāmaksā?
Pēc (sirds) patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
Pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
Cik (vien) sirds vēlas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
Cik (vien) sirds vēlas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu).
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas. Bagātnieks.
bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības. Cilvēks, kam ir daudz naudas.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
Krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
Krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
miegamice Cilvēks, kas daudz guļ.
mieguža Cilvēks, kas daudz guļ.
miegapūznis Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
miegulis Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Miega mice Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Miega mice Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Joku plēsējs Cilvēks, kas daudz joko. Jautrs cilvēks, jokdaris.
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, baras.
bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa bībeli. Cilvēks, kas bieži izmanto bībeles tekstu.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa. Grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām. Arī kājāmgājējs.
larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
Pasaules izēdājs Cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc. Cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
izēdājs Cilvēks, kas ļoti daudz ēd.
rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
guļava Cilvēks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
Grāmatu draugs Cilvēks, kas mīl literatūru. Cilvēks, kas daudz lasa.
poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Māņkājiņa.
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Pseidopodija.
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielām divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām.
zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
taukums Dala (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Treknums (1). Arī speķis.
dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem.
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Taukums (1). Arī speķis.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai.
patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā).
džouls Darba, enerģijas, siltuma daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
Kārt (arī likt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Kārt (arī likt) pie lielā zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Likt (arī kārt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
cik Daudz, ļoti daudz.
daudzkārt Daudzām kārtām, daudzkārtīgi.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
bezdelīgactiņa Daudzgadīgs prīmulu dzimtas augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem.
cikkārt Daudzreiz, daudzkārt.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
daudzstūrveidīgs Daudzstūrveida, daudzstūrains.
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
pārsvars Daudzums, kas pārsniedz kā cita daudzumu.
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
Krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
kāds Dažs (2). Nedaudz.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
Periodiskais daļskaitlis Decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu.
sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs. Cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu).
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī.
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas. Līcins (1).
rīcins Dievkrēsliņu (eirorbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
ķimenes Divgadīgi vai daudzgadīgi čemurziežu dzimtas lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
pāris Divi. Arī nedaudz.
divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.). Divkārtīgi.
šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras. Sadzirdīt.
saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd.
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
saēdināt Dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to).
sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko). Dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko). Dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu. Piedzirdīt.
gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
drusciņ Drusku. Mazliet, nedaudz.
duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe.
sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izdurt Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis).
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
izdzerties Dzert (kādu dzērienu) daudz, tik, cik gribas.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas). Dziedot izpildīt, nodziedāt.
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest. Ilgāku laiku, daudz spriest.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
šampanietis Dzirkstošs, putojošs vīnogu vīns, kas satur daudz ogļskābes gāzes.
rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības. Rīma (1).
nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā).
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
salds Ēdiens, dzēriens, kas jātur samērā daudz cukura. Arī saldēdiens.
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
ampērstunda Elektrības daudzuma mērvienība.
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis. Elektromagnētiskā lauka avots.
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu svara daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Mazasinība.
mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Anēmija.
izēsties Ēst (ko) daudz, tik, cik gribas.
kost Ēst (parasti nedaudz).
Ēst ar pilnu muti Ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst.
ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
Likt iekšā Ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
Likt ribās Ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
Likt ribās Ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
vīkstīt Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
sāļezers Ezers, kura ūdens satur samērā daudz sāļu.
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā. Filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu).
izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairāk kārt filmēt (kādu objektu).
doza Fizikāls lielums, ar ko mērī starojuma daudzumu.
gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu.
saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā. Fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā. Fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu).
izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu).
safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā. Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls.
Pilns galds Galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
Pilns galds Galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
verdze Gara rinda. Liels bars, daudzums.
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā. Gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu).
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
Sīkmaluma (arī sīka maluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
ciņusmilgas Graudzāļu dzimtas daudzgadīgi augi, kas veido blīvus cerus.
ciesa Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru.
auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - pļavu zāle.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
lapsaste Graudzāļu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
piegriezt Griežot papildināt (kā daudzumu).
sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
meldri Grīšļu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās.
sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Gropējot izgatavot, arī sagatavot (M lielāku daudzumu).
izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur). Gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
peonija Gundegu dzimtas daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām.
ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
mudžeklis Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums.
ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdens krāns.
Ūdens krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdenskrāns.
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips. Šī apakštipa dzīvnieki.
plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
kreacionisms Ideālistisks bioloģijas virziens, kas organiskās pasaules izcelšanos un daudzveidību izskaidro ar dievišķo radīšanu.
sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
sabrist Iebrist (kur) - par vairākiem, daudziem.
sacelt Iecelt (amatā vairākus, daudzus).
kopiedarbība Iedarbība, ko rada vairāki vai daudzi.
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā. Iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā. Iedot (kā lielāku daudzumu). Iedot (ko vairākiem, daudziem).
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem).
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu). Dāvinot izšķērdēt.
nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem.
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
ieņemt Iedzert (kādu šķidruma daudzumu).
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu).
sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā. Iegremdēt (kā lielāku daudzumu).
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
Apaugt ar mantu Iegūt daudz priekšmetu, lietu.
sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā. Iejaut (kā lielāku daudzumu).
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā. Ieskaitīt.
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
saiet Iekļūt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
sakonservēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā. Iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī). Iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Iekšējā dīgļlapa.
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām). Pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
piemācīt Iemācīt ļoti daudz.
samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā. Iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
piemērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā.
samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā. Iemērkt (kā lielāku daudzumu).
piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu). Uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos). Iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
sariesties Ieplūst (acis) lielākā daudzumā (par asarām).
sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
ūdensmērītājs Ierīce caurplūduma ūdens daudzuma mērīšanai.
prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā. Ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu).
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus.
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (vairākus, daudzus).
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā. Iesālīt (kā lielāku daudzumu).
sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā. Iesēt (kā lielāku daudzumu).
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
sapļaukāt Iesist vairākas, daudzas pļaukas.
sapliķēt Iesist vairākus, daudzus pliķus. Sapļaukāt.
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā. Ieskābēt (kā lielāku daudzumu).
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus).
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus).
pasmelt Iesmelt (kā nelielu daudzumu).
sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā.
piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu.
sasprostot Iesprostot (vairākus, daudzus).
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
sasprūst Iesprūst (kur) - par kā lielāku daudzumu.
sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā. Iestādīt (kā lielāku daudzumu).
piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā. Iestiklot (kā lielāku daudzumu).
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras. Sastiprināt, savienot ar stiegrām.
sastrēgt Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā.
sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā. Iesūkt (kā lielāku daudzumu).
sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu). Iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu).
satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
rūmīgs Ietilpīgs. Tāds, kur ir daudz vietas.
satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā. Ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
satilpt Ietilpt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
aptvert Ietvert sevī (parasti liela daudzumu, arī ko plašu).
sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu. Ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā. Ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
Skābais iezis Iezis, kas satur daudz silīcija dioksīda.
sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā. Iezīst (kā lielāku daudzumu).
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
Izlauzīt galvu Ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
noraudāties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu daudz raudāt.
nostiepties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
noadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
noairēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
noarties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam).
noausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam).
nobadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties.
noballēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties.
nobārties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties.
nobauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot. Nomauroties (2).
nobizoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam).
noblēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties.
noblēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt.
nobradāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam).
nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
nobristies Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam).
noceļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot.
nocīkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
nocilāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām). Noņemties.
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
nodejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam).
nodelverēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties.
nodzerties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko). Izdzerties.
nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam).
noēsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko). Izēsties.
noganīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam).
nogaudoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
nogausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties.
nogorīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties.
nograbināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties.
nogremzties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties.
nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
noieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam).
noirties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam). Noairēties (1).
nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
nokalties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam).
noklaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt.
noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam).
noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties.
nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
nokulstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam).
nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
nokviekties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt.
noķepuroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties.
nolaiskoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties.
nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
nolēkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam).
nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu).
nomakšķerēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam).
nomauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot.
nomauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut.
nomīņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties.
nonēsāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam).
nonesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam).
noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
noņirgāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties.
nopikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties.
noplunčāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties.
norakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam).
norakties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam).
noravēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam).
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
noripināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt.
norosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties.
norunāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam).
norušināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties.
nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
nosēdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam).
nosēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam).
noskaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam).
noskraidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam).
noskrieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam).
noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
noslidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam).
noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
noslinkoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot.
nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
nosmilkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt.
nostaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam).
nostāstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt.
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam).
nostenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt.
nostrādāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam).
nostrādināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst).
noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
nostumties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
nošķendēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties.
nošūpoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties.
notekāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam).
notrenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam).
novaidēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
novaimanāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt.
novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā). Novārtīties (2).
novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
novandīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties.
novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā). Novalstīties (1).
novelties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).
novērpties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam).
notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
nozāģēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam).
nozvejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
izadīties Ilgāku laiku, daudz adīt.
izaicināties Ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi).
izairēties Ilgāku laiku, daudz airēt.
izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties (1).
izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
izriebties Ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
izarties Ilgāku laiku, daudz art.
izraugāties Ilgāku laiku, daudz atraugāties.
izrīties Ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert.
izauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt.
izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot.
izausties Ilgāku laiku, daudz aust.
izaušoties Ilgāku laiku, daudz aušoties.
izāzēties Ilgāku laiku, daudz āzēties.
nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
izbauroties Ilgāku laiku, daudz baurot. Izmauroties.
izbēdāties Ilgāku laiku, daudz bēdāties.
izberzēties Ilgāku laiku, daudz berzēties.
izberzties Ilgāku laiku, daudz berzt.
izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
izbizoties Ilgāku laiku, daudz bizot.
izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties. Blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.). Blēdoties tikt vaļā (no kā).
izblēties Ilgāku laiku, daudz blēt.
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
izbradāties Ilgāku laiku, daudz bradāt.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu).
izbristies Ilgāku laiku, daudz brist.
izburties Ilgāku laiku, daudz burt.
izceļoties Ilgāku laiku, daudz ceļot.
izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
izcīkstēties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties.
izcilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt.
izcilāt Ilgāku laiku, daudz cilāt. Cilājot aplūkot un pārbaudīt.
izgodāt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt, augstu novērtēt.
izcilpoties Ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi).
izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
izcirsties Ilgāku laiku, daudz cirst.
izčabināties Ilgāku laiku, daudz čabināt.
izčaukstināties Ilgāku laiku, daudz čaukstināt.
izčiepstēties Ilgāku laiku, daudz čiepstēt.
izčivināties Ilgāku laiku, daudz čivināt.
izčubināties Ilgāku laiku, daudz čubināties.
izčukstēties Ilgāku laiku, daudz čukstēt, arī čukstēties.
izdancināt Ilgāku laiku, daudz dancināt. Dancināt un pabeigt dancināt.
izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
izdarboties Ilgāku laiku, daudz darboties.
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
izdebatēties Ilgāku laiku, daudz debatēt.
izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
izdelverēties Ilgāku laiku, daudz delverēties.
izdēstīties Ilgāku laiku, daudz dēstīt.
izdēvēties Ilgāku laiku, daudz dēvēt.
izdīdīties Ilgāku laiku, daudz dīdīties.
izdiedelēties Ilgāku laiku, daudz diedelēt.
izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (1).
izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (2).
izdīkties Ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem).
izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu).
izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu).
izdirnēties Ilgāku laiku, daudz dirnēt.
izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties. Izlielīties, izlepoties.
Izlauzīt galvu Ilgāku laiku, daudz domāt, gudrot.
izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties. Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
izdraiskuļoties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
izdraudēties Ilgāku laiku, daudz draudēt.
izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
izdudināties Ilgāku laiku, daudz dudināt.
izdumpoties Ilgāku laiku, daudz dumpoties.
izdungoties Ilgāku laiku, daudz dungot.
izdunkāties Ilgāku laiku, daudz dunkāt.
izdurstīties Ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus).
izdusmoties Ilgāku laiku, daudz dusmoties.
nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
izdzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt.
nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīg.
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert. Dzert daudz, tik, cik gribas.
izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku).
izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem).
nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam).
izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku). Izdzirdīt (1).
izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku). Izdzirdināt (1).
izdzīroties Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
izdzīties Ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu).
izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
izecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt.
izēdināties Ilgāku laiku, daudz ēdināt.
izelsties Ilgāku laiku, daudz elst.
izērmoties Ilgāku laiku, daudz ērmoties.
izerroties Ilgāku laiku, daudz erroties.
izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst. Ēst daudz, tik, cik gribas.
izēvelēties Ilgāku laiku, daudz ēvelēt.
izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
izgainīties Ilgāku laiku, daudz gainīt. Izgaiņāties.
izgaiņāties Ilgāku laiku, daudz gaiņāt.
izganīties Ilgāku laiku, daudz ganīt.
izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi izlūgties.
izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
izglaimoties Ilgāku laiku, daudz glaimot (kādam).
izglāstīties Ilgāku laiku, daudz glāstīt.
izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt. Viscaur glāstīt.
izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīt.
izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt. Viscaur glaudīt.
izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt). Izglausties (1).
izglausties Ilgāku laiku, daudz glaust. Izglaudīties (1).
izglaust Ilgāku laiku, daudz glaust. Viscaur glaust. Izglaudīt (1).
izglausties Ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
izgludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
izglūnēties Ilgāku laiku, daudz glūnēt.
izgorīties Ilgāku laiku, daudz gorīties.
izgozēties Ilgāku laiku, daudz gozēties.
izgrābāt Ilgāku laiku, daudz grābāt. Izgrābstīt (1).
izgrābāties Ilgāku laiku, daudz grābāties. Izgrābstīties.
izgrabināt Ilgāku laiku, daudz grabināt.
izgrabināties Ilgāku laiku, daudz grabināties.
izgrābstīt Ilgāku laiku, daudz grābstīt. Izgrābāt (1).
izgrābstīties Ilgāku laiku, daudz grābstīties.
izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu).
izgrandēties Ilgāku laiku, daudz grandēt.
izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
izgrauzties Ilgāku laiku, daudz grauzt.
izgražoties Ilgāku laiku, daudz gražoties.
izgrēkoties Ilgāku laiku, daudz grēkot.
izgremzties Ilgāku laiku, daudz gremzties.
izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu).
izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezt.
izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
izgrozīt Ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām).
izgrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
izgrūstīties Ilgāku laiku, daudz grūstīties.
izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot. Izprātoties, izdomāties.
izgulšņāties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
izgumzīt Ilgāku laiku, daudz gumzīt.
iztecēties Ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus.
izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
izrūkties Ilgāku laiku, daudz īgni, nelaipni runāt.
izgriezties Ilgāku laiku, daudz izgriezt [2] (2).
nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
izkladzināties Ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas).
nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
izjādināt Ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu).
nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
izjāties Ilgāku laiku, daudz jāt.
izjautāties Ilgāku laiku, daudz jautāt.
iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties. Izpļāpāties.
izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
izjūsmoties Ilgāku laiku, daudz jūsmot.
izkaitināt Ilgāku laiku, daudz kaitināt.
izkalpoties Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku).
izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem)
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (1).
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (4).
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (6).
izkāpelēties Ilgāku laiku, daudz kāpelēt.
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
izkāpties Ilgāku laiku, daudz kāpt.
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu).
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā).
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
izkārpīties Ilgāku laiku, daudz kārpīties.
izkārsties Ilgāku laiku, daudz kārst.
izkašņāties Ilgāku laiku, daudz kašņāties.
izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
izklabināties Ilgāku laiku, daudz klabināt.
izklačoties Ilgāku laiku, daudz klačoties.
izkladzināties Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
izklanīties Ilgāku laiku, daudz klanīties.
izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
izklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot.
izkliegties Ilgāku laiku, daudz kliegt.
izknaibīt Ilgāku laiku, daudz knaibīt.
izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
izknibināties Ilgāku laiku, daudz knibināties.
izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt.
izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
izkrauties Ilgāku laiku, daudz kraut.
izkravāties Ilgāku laiku, daudz kravāties.
izkrēpoties Ilgāku laiku, daudz krēpot.
izkūkoties Ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi).
izkūleņoties Ilgāku laiku, daudz kūleņot.
izkulties Ilgāku laiku, daudz kult (labību).
izkunkstēties Ilgāku laiku, daudz kunkstēt.
izkurnēties Ilgāku laiku, daudz kurnēt.
izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
izkviekties Ilgāku laiku, daudz kviekt.
izķemmēties Ilgāku laiku, daudz ķemmēties. Izsukāties (1).
izķēmoties Ilgāku laiku, daudz ķēmoties.
izķengāties Ilgāku laiku, daudz ķengāties.
izķēpāties Ilgāku laiku, daudz ķēpāties.
izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīt.
izķerties Ilgāku laiku, daudz ķert.
izlabināties Ilgāku laiku, daudz labināt.
izlādēties Ilgāku laiku, daudz lādēties.
izlaistīties Ilgāku laiku, daudz laistīt.
izlamāties Ilgāku laiku, daudz lamāties.
lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
izlāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
izlasīties Ilgāku laiku, daudz lasīt.
izlauzties Ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties.
izlēkāt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt.
izlidināties Ilgāku laiku, daudz lidināties.
izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
izliegties Ilgāku laiku, daudz lieglies.
noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
izlīties Ilgāku laiku, daudz līt.
izlocīties Ilgāku laiku, daudz locīties.
izlodāties Ilgāku laiku, daudz lodāt.
izložņāties Ilgāku laiku, daudz ložņāt.
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
izluncināties Ilgāku laiku, daudz luncināties.
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izmasēties Ilgāku laiku, daudz masēt.
izmauroties Ilgāku laiku, daudz maurot.
izmauties Ilgāku laiku, daudz maut.
izmazgāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt.
izmāžoties Ilgāku laiku, daudz māžoties.
izmedīties Ilgāku laiku, daudz medīt.
izmēdīties Ilgāku laiku, daudz mēdīties.
izmēģināties Ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi).
izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
nomeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi). Izmeklēties.
izmelsties Ilgāku laiku, daudz melst. Arī izpļāpāties.
izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot. Izpļāpāties.
izmesties Ilgāku laiku, daudz mest.
izmētāties Ilgāku laiku, daudz mētāties.
izmīdīties Ilgāku laiku, daudz mīdīties.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
izmierināties Ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi).
izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
izminēt Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas).
izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to). Nomīdīt (1).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties. Ilgāku laiku justies ļoti slikti.
izmodināties Ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi).
izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
izmurgoties Ilgāku laiku, daudz murgot.
iznašķēties Ilgāku laiku, daudz našķēties.
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt.
iznerroties Ilgāku laiku, daudz nerrot, nerroties.
nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (1).
nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (4).
iznēsāt Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
iznēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
izniekoties Ilgāku laiku, daudz niekoties.
izniknoties Ilgāku laiku, daudz niknoties.
izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
izmuļļāties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi).
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz ņaudēt.
noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz ņurdēt.
Izieties rotaļā Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā.
Izieties rotaļās Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļās.
izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā. Nodzerties (2).
izplūkties Ilgāku laiku, daudz plūkt.
izplunčāties Ilgāku laiku, daudz plunčāties.
izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt. Arī izrunāties (1).
izpļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut.
izpogoties Ilgāku laiku, daudz pogot.
izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot. Izdomāties.
izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
izpukoties Ilgāku laiku, daudz pukoties.
izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
izstīvēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
izputināties Ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu).
izrakņāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt.
izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
izrakties Ilgāku laiku, daudz rakt.
izrāpoties Ilgāku laiku, daudz rāpot.
izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
izrauties Ilgāku laiku, daudz raut.
izravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt.
izredzēties Ilgāku laiku, daudz redzēt (ko). Pilnīgi iepazīt.
izrēkties Ilgāku laiku, daudz rēkt.
izrībināties Ilgāku laiku, daudz rībināt.
izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
izrikšoties Ilgāku laiku, daudz rikšot.
izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
izripināties Ilgāku laiku, daudz ripināt.
izrīstīties Ilgāku laiku, daudz rīstīties.
izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
izrubināties Ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni).
izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
izsāpēties Ilgāku laiku, daudz sāpēt.
izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izsauļoties Ilgāku laiku, daudz sauļoties.
izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
izsēņoties Ilgāku laiku, daudz sēņot.
izsēroties Ilgāku laiku, daudz sērot.
izsēties Ilgāku laiku, daudz sēt.
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
izsieties Ilgāku laiku, daudz siet.
izsildīties Ilgāku laiku, daudz sildīties.
izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
izsisties Ilgāku laiku, daudz sist.
izskaisties Ilgāku laiku, daudz skaisties.
izskaldīties Ilgāku laiku, daudz skaldīt.
izskaloties Ilgāku laiku, daudz skalot.
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
izskandināties Ilgāku laiku, daudz skandināt.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties. Pilnīgi apskatīt.
izskraidīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
izskribināties Ilgāku laiku, daudz skribināt.
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
izskrabināties Ilgāku laiku, daudz skrubināt.
izskrubināties Ilgāku laiku, daudz skrubināt.
izslaucīties Ilgāku laiku, daudz slaucīt.
noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
izslēpoties Ilgāku laiku, daudz slēpot.
izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
izslimoties Ilgāku laiku, daudz slimot.
izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
sasmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt. Ilgāku laiku, daudz smēķēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
izsmelgties Ilgāku laiku, daudz smelgt.
izsmelties Ilgāku laiku, daudz smelt.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
izsmilkstēties Ilgāku laiku, daudz smilkstēt.
izsnaikstīties Ilgāku laiku, daudz snaikstīties.
izsnausties Ilgāku laiku, daudz snaust.
izsoļoties Ilgāku laiku, daudz soļot.
izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt.
izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
izspītēties Ilgāku laiku, daudz spītēt.
izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
izmeloties Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izstenēties Ilgāku laiku, daudz stenēt.
izstomīties Ilgāku laiku, daudz stomīties.
kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus). Noņemties (ar ko).
izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus).
izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāties.
izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties. Izmētāties (1).
izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest. Izmesties (1).
izsvilpoties Ilgāku laiku, daudz svilpot.
izsvilpties Ilgāku laiku, daudz svilpt.
izšaudīties Ilgāku laiku, daudz šaudīt.
izšauties Ilgāku laiku, daudz šaut.
izšķaudīties Ilgāku laiku, daudz šķaudīt.
izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
izšļakstināties Ilgāku laiku, daudz šļakstināties.
izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), sabojāt, iznīcināt (to).
izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
iztaurēties Ilgāku laiku, daudz taurēt.
iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
iztenkoties Ilgāku laiku, daudz tenkot.
iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt. Izpļāpāties.
iztērzēties Ilgāku laiku, daudz tērzēt.
iztiesāties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
iztīksmināties Ilgāku laiku, daudz tīksmināties.
izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
iztincināt Ilgāku laiku, daudz tincināt.
iztirgoties Ilgāku laiku, daudz tirgoties.
iztracināt Ilgāku laiku, daudz tracināt.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
iztrallināties Ilgāku laiku, daudz trallināt.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties.
iztrokšņoties Ilgāku laiku, daudz trokšņot.
iztvarstīties Ilgāku laiku, daudz tvarstīt.
izubagoties Ilgāku laiku, daudz ubagot.
izūjināties Ilgāku laiku, daudz ūjināt.
izūvināties Ilgāku laiku, daudz ūvināt.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
izvadāties Ilgāku laiku, daudz vadāt.
izvaibstīties Ilgāku laiku, daudz vaibstīties.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
iznēsāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
izvalkāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
izvalstīt Ilgāku laiku, daudz valstīt.
izvalstīties Ilgāku laiku, daudz valstīties.
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).
izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties.
izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
izvēcināt Ilgāku laiku, daudz vēcināt.
izvēcināties Ilgāku laiku, daudz vēcināties.
izvelties Ilgāku laiku, daudz velt.
izvērpties Ilgāku laiku, daudz vērpt.
izvesties Ilgāku laiku, daudz vest.
izvicināt Ilgāku laiku, daudz vicināt.
izvidžināties Ilgāku laiku, daudz vidžināt.
noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
izviļāties Ilgāku laiku, daudz viļāties.
izvingroties Ilgāku laiku, daudz vingrot.
izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
izzāģēties Ilgāku laiku, daudz zāģēt.
nozelēt Ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot.
izziedēties Ilgāku laiku, daudz ziedēt.
izzīlēties Ilgāku laiku, daudz zīlēt.
izzīmēties Ilgāku laiku, daudz zīmēt.
nozīst Ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to).
izzoboties Ilgāku laiku, daudz zoboties.
izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
izzvērēties Ilgāku laiku, daudz zvērēt.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz zviegt.
izžadzināties Ilgāku laiku, daudz žadzināt.
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties. Ilgāku laiku, daudz gausties.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
izžēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
saelpoties Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā. Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu).
noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem.
maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
izlepoties Ilgu laiku, daudz lepoties.
strutene Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
skolopendra Indīgs, līdz 30 centimetriem garš daudzkāju klases dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
bits Informācijas daudzuma mērvienība.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Saairēt (1).
Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
saaugt Izaugt, izveidoties lielāka daudzumā (par augiem, to daļām).
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt.
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
iztecēt Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu).
izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem.
izsvīst Izdalīt daudz sviedru. Intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem). Tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā. Izdēt (olu lielāku daudzumu).
piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu). Nelietderīgi izdot.
notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
iztērēties Izdot daudz vai visu naudu.
apdzert Izdzert (daudz vai visu).
iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā). Sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu (dzīvības) tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
sadarināt Izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā. Izgludināt (ar gludekli kā lielāku daudzumu).
izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem).
Izspiest kā citronu Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki. Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
sakāst Izkāst (ko) lielākā daudzumā. Izkāst (kā lielāku daudzumu).
birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
iztērēt Izlietot (daudz vai visu). Nelietderīgi izlietot.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku). Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko). Izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu). Arī izbarot.
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
salobīt Izlobīt (ko) lielākā daudzumā. Izlobīt (kā lielāku daudzumu).
pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī pieblīvēt.
samazgāt Izmazgāt (ko) lielākā daudzumā. Izmazgāt (kā lielāku daudzumu).
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā. Izperēt (mazuļu lielāku daudzumu).
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus). Pārņemt.
saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, ziediem, lapām).
savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
saprojektēt Izprojektēt (ko) lielākā daudzumā. Izprojektēt (kā lielāku daudzumu).
izsmīdināt Izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas.
samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļās) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
saretināt Izretināt (augus) lielākā daudzumā. Izretināt (augu lielāku daudzumu).
Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā. Izsijāt (kā lielāku daudzumu).
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
kopizstāde Izstāde, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
fabricēt Izstrādāt (ko sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
izšķiesties Izšķiest ļoti daudz vai visus spēkus, spējas u. tml.
sanākt Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem).
apprasīt Iztaujāt (daudzus vai visus).
apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
satecināt Iztecināt (taukus) lielākā daudzumā. Iztecināt (tauku lielāku daudzumu).
izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu). Pārrunāt (daudz vai visu).
izgāzt Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi).
sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus.
savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā). Izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem.
saaust Izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem.
sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
saplānot Izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām).
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.). Arī sadīgt (1).
sazarot Izveidot vairākus, daudzus zarus (pai augiem, to daļām). Sazaroties (1).
sazaroties Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām). Sazarot (1).
sažuburoties Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburot.
sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburoties.
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem). Izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
sapumpurot Izveidot, sariesi vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā. Izžaut (kā lielaku daudzumu).
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) lielākā daudzumā.
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
triekt Jautri, skaļi sarunāties. Arī, parasti daudz, runāt.
tiesa Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai.
Dažs labs cits Kāds (no visiem, daudziem).
Dažs labs cits Kāds (no visiem, daudziem).
daļa Kāds daudzums no kopuma, no veseluma. Ne viss, ne visi.
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pakaisīt Kaisot novietot (kur). Kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
sakalt Kājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
sakapināt Kāpinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā. Kāpinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
vakarene Kāpostu (krustziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt (1).
suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks. Gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā. Kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
asinskauja Kauja, kas prasa daudz upuru.
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izklejot.
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam. Papildināties.
daudzveidoties Kļūt daudzveidīgam (2). Tikt daudzveidotam.
sažuburot Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
sažuburoties Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
paaugties Kļūt lielākam (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
padilt Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu. daudzumu, apjomu).
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
Ieslīdēt parādos Kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).
saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
cirkulēt Kļūt zināmam daudziem Izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
apstaigāt Kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās.
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
sazaroties Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazarot (3).
sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazaroties (3).
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
kannele Koklei līdzīgs igauņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
krāja Koksnes daudzums augošos kokos.
snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi.
Darba ražīgums Konkrētā darba spēja radīt laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
Darba ražīgums Konkrētā darba spēja ražot laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām. Arī ļoti daudz.
simts Kopā aptuveni pa simt vienībām. Arī ļoti daudz.
tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām. Arī ļoti daudz.
summa Kopējais (kā) daudzums.
kopraža Kopējais ražas daudzums.
pavisam Kopskaitā, kopējā daudzumā.
sengadus Kopš daudziem gadiem. Kopš seniem laikiem. Sen.
bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus). Nokost.
piekrāt Krājot papildināt (kā daudzumu).
kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu).
makstenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis. Šīs kārtas kukaiņi.
Ilggadīgie zālāji Kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
Ilggadīgie zālāji Kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
dadzis Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeloņainām lapām.
lēdzerkste Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
dzelzene Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
cietpienes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
ilzīte Kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini dalītām lapām.
federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
jūklis Kustīgs (daudzu, parasti dažādu, transportlīdzekļu) kopums.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
izkvēpināt Kvēpinot izlietot (daudz vai visu).
izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot). Arī iemācīt.
(Ie)kalt galvā Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī (ie)mācīt.
Kalt (arī iekalt) galv Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī mācīt, iemācīt.
izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu). Laizot iztukšot (trauku).
ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu).
Darbietilpīgās kultūras Lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
Darbietilpīgās kultūras Lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzt Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
pielauzt Laužot papildināt (kā daudzumu).
pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās daļās. Sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu).
Iekšējais leņķis Leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
Ārējais leņķis Leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
sāgopalma Līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
barkass Liela daudzairu laiva (parasti uz kara kuģiem komandas pārvadāšanai).
riekšava Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt).
Cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā. Ļoti daudz.
Kā no gaisa Lielā daudzumā.
gals Lielā daudzumā. Ļoti daudz.
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
Kā melna nakts Lielā skaitā, daudzumā.
Kā melna nakts Lielā skaitā, daudzumā.
Bez (sava) gala Lielā skaitā, ļoti daudz.
Bez gala un bez mēra Lielā skaitā, ļoti daudz.
Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Lielā skaitā, ļoti daudz.
pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā).
autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
bagātība Lielas materiālas vērtības. Liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi). Ilgāku laiku, daudz lielīties.
pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā).
pulks Liels (dzīvnieku) daudzums, kopums.
vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
lēvenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots). Liels (kā) kopums.
nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
kaudze Liels (kā) daudzums, skaits.
kalns Liels (kā) daudzums.
lūzums Liels (kā) daudzums.
Vesela nasta Liels (kā) daudzums.
Vesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza) Liels (kā) daudzums.
pilnība Liels (kā) daudzums.
simt Liels (kā) daudzums.
simts Liels (kā) daudzums.
Vesela lauza Liels (kā) kopums, daudzums.
varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
pulka Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus. Drūzma.
krusa Liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.).
dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda). (Formu, veidu) bagātība. Daudzveidība (2).
lietus Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.
Velna pūtiens Liels daudzums (kā).
gūzma Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
gūzma Liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu).
gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
guba Liels daudzums, liels skaits.
vairums Liels daudzums, liels skaits.
Nezināms gals Liels daudzums.
Nezināms gals Liels daudzums.
Nezināms gals Liels daudzums.
naujums Liels daudzums.
zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros.
ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
jūklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
mudžeklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš. Tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas.
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
kaut Lieto, lai norādītu uz (kā biežuma, daudzuma) ierobežojumu.
tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, «durvis»).
izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
strādināt Likt (parasti daudz) strādāt.
sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
izstrādināt Likt daudz strādāt.
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu). Likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(Iz)spiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(Iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu sar.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
Izspiest visu (biežāk pēdējo) sulu (arī zupu) Likt strādāt tik daudz, ka zūd visi spēki. Izkalpināt tā, ka zūd visi spēki.
kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
ķiploks Liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
mugurene Liliju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām uz zaļganbaltiem vai baltiem ziediem.
izlīmēt Līmējot izlietot (daudz vai visu).
salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
Smadzeņu šķidrums Limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
pielobīt Lobot papildināt (kā daudzumu).
izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
cekuliņi Lūpziežu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem.
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās. Izguldināt (2).
izguldināt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās. Izguldīt (2).
izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) izdalās daudz sviedru.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi).
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārpilnām Ļoti daudz (būt kam).
(Kā) melna debess Ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
(Kā) melna debess Ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
Čupu čupām, arī čupām vien Ļoti daudz (vairākās vietās).
piestāstīt Ļoti daudz izstāstīt.
Barga nauda (arī summa) Ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa.
Barga summa (arī nauda) Ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa.
Dzīva (arī balta) nauda Ļoti daudz naudas.
Balta (arī dzīva) nauda, arī naudas kā spaļu Ļoti daudz naudas.
Balta (arī dzīva) nauda Ļoti daudz naudas.
Naudas kā spaļu Ļoti daudz naudas.
Runāt (arī muldēt vienk.) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem Ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Muldēt (arī runāt sar.) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem Ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Runāt (arī muldēt vienk.) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem Ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Runāt (arī muldēt vienk.) par septiņiem (arī deviņiem) mēmiem Ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
Piekliegt pilnu galvu Ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
Vesela čupa Ļoti daudz vienkopus.
Līdz ūkai Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Gubu gubām Ļoti daudz, lielā vairumā.
Plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Līdz ausīm Ļoti daudz, ļoti lielā mērā, ļoti stipri.
aizgūtnēm Ļoti daudz, ļoti lielos apmēros.
Vai cik Ļoti daudz, pārpilnam.
Vai cik Ļoti daudz, pārpilnam. ..
biezs Ļoti daudz.
Bez gala (un) bez malas Ļoti daudz.
Vesela kaudze Ļoti daudz.
Ka lūst Ļoti daudz.
Bez gala (un) bez malas Ļoti daudz.
(Kā) melnais tūkstotis, arī ka melns Ļoti daudz.
Par neziņu Ļoti daudz.
Pa pilnam Ļoti daudz.
Bez skaita Ļoti daudz.
Bez gala (un) bez malas Ļoti daudz.
(Kā) melnais tūkstotis, arī ka melns Ļoti daudz.
cik Ļoti daudz. Ļoti bieži. Daudzreiz.
Sieku siekiem Ļoti daudz. Pārpilnām.
(Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
(Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
Simt (arī simts) un viens Ļoti daudzi.
Simts (arī simt) un viens Ļoti daudzi.
Simt (arī simts) un viens Ļoti daudzi.
simtēji Ļoti daudzi.
pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem).
bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez jēgas Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
sausmaņām Ļoti lielā skaitā, ļoti lielā daudzumā.
milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
jūra Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.
miljons Ļoti liels (kā) daudzums.
leģions Ļoti liels (kā) skaits, daudzums.
miljons Ļoti liels daudzums cilvēku.
miljons Ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība.
upe Ļoti liels daudzums, parasti plūstoša, šķidruma.
Melna masa Ļoti liels daudzums, skaits.
Melna masa Ļoti liels daudzums, skaits.
bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu. Ļoti liels daudzums.
Balts (arī dzīvs) ūdens Ļoti liels ūdens daudzums, kopums.
(Kā) piliens jūrā Ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
(Kā) piliens jūrā Ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
Kā zilumzāles Ļoti maz, niecīgā daudzumā.
mikroanalīze Ļoti maza vielas daudzuma analīze.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība. Ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums. Druska.
lāse Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums.
piliens Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums. Lāse (2).
kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums.
galēties Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot). Beigties nost.
trakot Ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt.
straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā. Aumaļām.
aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā. Straumēm.
stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
Kā (arī ka) biezs Ļoti, ārkārtīgi daudz.
ievērojams Ļoti, daudz, lielā mērā
Līdz kaklam Ļoti. Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
polifonija Mācība par šo daudzbalsības veidu. Kontrapunkts (2).
kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Neatlaidīgi mācīt.
zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
Sārmainie ieži Magmatiskie ieži, kas satur daudz kālija un nātrija.
kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks. Tāds, kas rada daudzus iespaidus.
Īres nams Māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā. Makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim
piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pīlārs Masīvs balsts (parasti taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
tērēt Mazināt (kādu materiāla, vielas kopumu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai.
raukties Mazināties (apjomā, daudzumā).
dilt Mazināties (apmēros, daudzumā).
sīkt Mazināties (apmēros, daudzumā).
zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu). Mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
elsis Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
elodeja Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs.
pavairāk Mazliet par daudz.
Palocīt muguru Mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot. Pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās).
pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
drusku Mazliet, nedaudz.
Par (viena) mata tiesu (arī galu) Mazliet, nedaudz.
Par naga melnumu Mazliet, nedaudz.
Par naga melnumu (arī tiesu, platumu) Mazliet, nedaudz.
Par naga platumu (arī melnumu, tiesu) Mazliet, nedaudz.
Par (viena) mata tiesu (arī galu) (arī par naga tiesu (arī platumu, melnumu) sar.) Mazliet, nedaudz.
Par viena mata tiesu Mazliet, nedaudz.
Pa druskai Mazliet, nedaudz. Drusku.
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
mazums Mazs skaits, mazs apjoms, maza masa. Neliels daudzums.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu).
piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā).
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus.
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas). Meklējot rūpīgi pārbaudīt daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā, telpā).
atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu. Papildus dotais mērs, daudzums.
rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Ilgāku laiku, daudz līkumot.
piemest Metot papildināt (kā daudzumu). Piesviest (3).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
mīkstums Miesa. Arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
dūmaka Miglai līdzīgs veidojums - gaisa slānis, kas sastāv no daudzām sīkām, higroskopiskām daļiņām. Ūdens iztvaikojumi karstā, tveicīgā laikā. Viegla migla.
miriādes Milzīgs, nesaskaitāms (kā) daudzums.
sērūdens Minerālūdens, kas satur samērā daudz sērūdeņraža.
izminēties Minēt vairākus vai daudzus.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus). Izmīdīt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi. Arī ļoti daudz.
piemizot Mizojot papildināt (kā daudzumu).
koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
Dabas muzejs Muzejs, kurā parada ģeogrāfiskas vietas dabu tās daudzveidībā un attīstībā.
rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
Šaurlapu kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā. Šaurlapu ugunspuķe.
kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē.
nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
kopienākums Naudas ieņēmums, kas ir iegūts vairākās vai daudzās ražošanas nozarēs, uzņēmumos u. tml.
kopsumma Naudas līdzekļu (parasti vairāku vai daudzu izdevumu, ienākumu) summa.
nogaršot Ne daudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu). Nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā. Nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
iekost Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
ieēst Nedaudz apēst.
garšot Nedaudz baudīt (ēdienu, dzērienu), lai novērtētu (tā) garšu.
ieēdināt Nedaudz iedot ēst (dzīvniekam).
nodzerties Nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes.
uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
iedzert Nedaudz izdzert (šķidrumu).
kapeika Nedaudz naudas, neliela naudas summa.
Kāda kapeika Nedaudz naudas, neliela naudas summa.
druska Nedaudz pārtikas.
Izlaist riksi Nedaudz paskraidīt.
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
iepļaut Nedaudz sapļaut.
baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
apmuļļāt Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
Apmuļļāt ēdienu Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
daudzmaz Nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
dažs Nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Vairāki.
dažs Nedaudzi.
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus). Nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
malks Neliels (kā dzerama) daudzums.
šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
skapsna Neliels (kā) daudzums. Šķipsna.
raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
klunkšķis Neliels (šķidras vielas) daudzums.
kriukšķis Neliels alkoholiska dzēriena daudzums.
linlape Neliels daudzgadīgs santalaugu dzimtas lakstaugs ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām.
Simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
Simts grami (arī gramu), arī simt gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
kraukšķis Neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna).
miklums Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
mēriņš Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai. Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
daudz Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā.
maz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā.
nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā.
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus. Arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Daži (2).
dažs Nenoteikts, neliels skaits. Nedaudz.
Skaitīt kumosus Nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
Skaitīt kumosus Nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa. Drūzma, jūklis.
jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums. Burzma, drūzma.
pasakains Neparasti, ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu).
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Šķebīga (arī pliekana) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
deficīts Nepietiekams daudzums. Trūkums.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu. Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
saskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt (parasti daudz).
iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās). Nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
miltums Niecīgs (parasti ēdiena) daudzums.
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
krustu No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
Krustām (un) šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
izcirst Nocirst (daudz vai visu).
apcirst Nocirst, izcirst (daudzus vai visus).
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
apdurt Nodurt (daudzus vai visus).
iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) - par dzīvniekiem.
iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā). Bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā). Nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā).
apgriezt Nogriezt (daudz vai visu).
apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem).
apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus).
sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
izkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā. Nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
piekrist Nokrist (kam) lielākā daudzumā.
apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu).
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
aplasīt Nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums. Vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata.
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā. Nomizot (kā lielāku daudzumu).
piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka).
Sēt nāvi Nonāvēt (vairākus vai daudzus). Būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
Sēt nāvi (arī nāvi un iznīcību) Nonāvēt (vairākus vai daudzus). Būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem).
appirkt Nopirkt (daudz vai visu).
izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
piepirkt Nopirkt papildus. Pērkot papildināt (kā daudzumu).
applūkt Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus).
izpļaut Nopļaut (daudz vai visu).
kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens. Kāds (6).
Tik vien Norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu.
Tik vien Norāda uz (kā) daudzuma, arī īpašības ierobežojumu, samazinājumu.
tikpat Norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu.
par Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru.
šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi. Tas. Tāds.
kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu.
necik Norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu.
cik Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
cikiem Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību. Apmēram, aptuveni.
sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
ap Norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu.
līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
tik Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu.
tikiem Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu. Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
ar Norāda uz kādu papildu daudzumu.
līdz Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
no Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
pie Norāda uz nepilnu (kā) skaitu, daudzumu.
pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu.
līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā. Izņemot, neieskaitot.
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam. Norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
nodzerties Norāda, ka (kas dzerams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
noēsties Norāda, ka (kas ēdams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
nolasīties Norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā.
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu). Arī papildus.
par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur. Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
noklausīties Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
noskatīties Norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
nostāstīties Norāda, ka stāsta daudz, parasti ko interesantu.
virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
apraut Noraut (daudz vai visu).
aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
izvietot Norīkot (vairākus vai daudzus cilvēkus darbā, parasti dažādās vietās).
salikt Norīkot (vairākus, daudzus, piemēram, pie kāda darba).
plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā. Ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
apkost Nosaldēt, iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu..
uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
apbučot Noskūpstīt (vairākās vai daudzās vietās).
izslāpt Noslāpt (par daudziem vai visiem).
apslepkavot Noslepkavot (daudzus vai visus).
apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus).
apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
Mednieku stāsts Nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
Mednieku stāsts Nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju. Nolīkt (par daudziem vai visiem).
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piemētāt (1).
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
apšaut Nošaut (daudzus vai visus).
kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva.
deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē). Kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai. Ierīce sprādziena radīšanai.
nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem).
ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma.
pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību. Padarīt daudzveidīgu (2).
Salikt punktus Novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus).
saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā. Radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagult (1).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagulties (1).
sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupt.
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
iztīrīt Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā).
piezagt Nozagt (ko) lielākā daudzumā.
apzāģēt Nozāģēt (daudz vai visu).
noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī notraipīt.
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā. Ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
vilkt Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā. Ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu).
pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Pielasīt (1).
pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu). Pielasīt (2).
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
varavīksne Optiska parādība atmosfērā - daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums.
daudzšūņi Organismi, kuri sastāv no daudzām šūnām.
divlapes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
dzeguzenes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas). Palielināt (kā daudzumu, apjomu).
apkult Pabeigt kult. Izkult (daudz vai visu).
apmalt Pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem).
apsēt Pabeigt sēšanu. Iesēt (daudz vai visu).
apstādīt Pabeigt stādīšanu. Iestādīt (daudz vai visu).
Iet no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
Staigāt (arī iet) no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
Iziet caur daudzu rokām Pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
Iziet caur daudzu rokām Pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
Iziet cauri kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
Iziet caur kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Papildināt.
daudzveidot Padarīt daudzveidīgu (2), dažādot.
samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināt.
pārtaukot Padarīt pārāk taukainu. Pievienot pārāk daudz taukvielu.
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem). Plaši izziņot, izklāstīt.
Piekārt pie (lielā) zvana Padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā. Pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pagatavot (kā lielāku daudzumu).
pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā. Pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi.
vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
Iedzīvoties (arī iestigt, retāk ieslīdēt) parādos Pakāpeniski kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
pavairot Palielināt (kā skaitu, daudzumu).
paplašināt Palielināt (kā) daudzumu, kopumu.
papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
daudzkāršot Palielināt daudzas reizes.
mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā. Pārvērst par minerālvielu.
koncentrēt Palielināt vielas daudzumu (maisījumā).
savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu.
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību. Palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā).
vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
pieņemties Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.). Pieaugt. Arī izveidoties.
pavairoties Palielināties (par kā skaitu, daudzumu).
kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu). Arī uzlaboties.
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību). Palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
meteorisms Palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi). Strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem. Būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
Sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus). Stipri satraukt (daudzus vai visus).
sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
Sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus). Arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka. Panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums, apjoms kļūst lielāks.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
sadārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko).
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcēt.
sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcināt.
sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
izskraidināt Panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien.
Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu.
Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
Raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
Raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības). Izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
sazāļot Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā. Piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
saputot Panākt, ka (kas, piemēram, ziepes) rada, parasti daudz, putu.
mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
pamazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā.
uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās.
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sasēdināt.
Sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
izraudināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz raud.
apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst. Saskābēt (daudz vai visu).
raudene Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā.
zilgalvīte Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām, zili violetiem vai tumši ziliem, retumis baltiem, ziediem blīvā vārpā stublāja galotnē.
pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā. Paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu).
pieskarties Paņemt un nedaudz apēst.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī tūta.
sapirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā. Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu).
apkrauties Par daudz izgreznoties.
degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
saskriet Par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
sanākt Par vairākiem, daudziem dzīvniekiem.
poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzītē (arī glāzē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
pārausties Pārāk daudz aužot, nogurt, pārpūlēties.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārbēdāties Pārāk daudz bēdāties.
pārciesties Pārāk daudz ciest.
pārciesties Pārāk daudz ciesties.
pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
pārdziedāties Pārāk daudz dziedot, nogurt.
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties.
pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt. Ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, ogas), nogurt.
pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt. Iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
pārmācīties Pārāk daudz mācoties, nogurt, pārpūlēties.
pārnervozēties Pārāk daudz nervozēt.
pārraudāties Pārāk daudz raudāt.
pārsildīt Pārāk daudz sildīt.
pārsirdīties Pārāk daudz sirdīties.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nogurt, pārpūlēties.
pārslavēt Pārāk daudz slavēt.
pārslavināt Pārāk daudz slavināt.
pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
pārsmieties Pārāk daudz smieties. Ļoti izsmieties.
pārspēlēties Pārāk daudz spēlējot (sporta spēli, rotāju u. tml.), nogurt, pārpūlēties.
pārstrādāt Pārāk daudz strādājot, nogurdināt (ķermeņa daļu). Arī pārpūlēt.
pārstrādāties Pārāk daudz strādājot, nogurt, pārpūlēties, arī saslimt.
pāršūpot Pārāk daudz šūpojot (kādu), pieļaut, ka (tas) izjūt vieglu reiboni, nelabumu u. tml.
pāršūpoties Pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
pārtrenkt Pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtriekt Pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
apkārties Pārāk daudz, arī negaumīgi izgreznoties.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu). Pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārdaudzums Pārāk liels (kā) daudzums.
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz [1].
klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbi).
ugunspuķe Parasti savienojumā «šaurlapu ugunspuķe»: naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā.
mitrs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
piegulēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
piestaigāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
piestāstīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
piestāvēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
piesnaust Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur». Lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
Pārdot preces vairumā Pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā.
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
pierasot Pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem).
pārbrēkties Pārkliegties. Pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārbļauties Pārkliegties. Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
Kārties (vai) nost Pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
izokšķerēt Pārmeklēt (daudzas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
Bez gausas Pārmērīgi daudz (parasti ēst).
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko). Pārrunāt (daudz vai visu).
tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām pārejām.
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
Valdošā partija Partija, kam daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm). Noraut pienu.
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās). Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā.
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā). Pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu).
plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas). _imperf._ Dot apkārt.
pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma un daudzuma reģistrēšanai.
apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
izlietot Patērēt (daudz vai visu).
apēst Patērēt daudz vai visu (parasti naudu).
notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
piekrišana Patika (pret kādu), ko izpauž daudzi pretējā dzimuma cilvēki.
zobot Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu).
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
sadarīt Paveikt (parasti daudz). Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
izstrāde Paveikta darba daudzums. Izstrādātās produkcijas daudzums.
izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2). Piena daudzums, kas iegūts slaucot.
pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (1). Pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1). Kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt. Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1). Tralējot iegūtais (kā) daudzums.
apsmalstīt Pavirši vai nepilnīgi nosmalstīt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmalstīt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
apsmelt Pavirši vai nepilnīgi nosmelt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmelt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
Pa acu galam Pavirši, nedaudz, neilgi (apskatīt).
Pa acu galam Pavirši, nedaudz, neilgi (apskatīt).
iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
uzšvīkāt Pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Pavirši uzrakstīt (parakstu).
pasludināt Paziņot (kādu ziņu, faktu), parasti daudziem.
apziņot Paziņot (ko daudziem vai visiem).
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
apziņot Paziņot, izziņot (parasti kādu rīkojumu daudziem vai visiem).
tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
Taisīt naudu Pelnīt, iegūt daudz naudas.
piepelnīt Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
appirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
iepirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
pārpirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz). Iepirkties (2).
iepirkt Pērkot sagādāt, iegādāt (parasti daudz, arī krājumam, rezervei).
Sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem). Sākt rīkoties, darboties (par vairākiem, daudziem).
piecirsties Piecirst sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piectik Piecreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
Iziet (arī izstaigāt) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju laukus (arī kara laukus) Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kara laukus (arī kauju laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju laukus (arī kara laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kauju (arī kara, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju (arī kara) laukus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
Mest pakaļ Piedāvāt pirkšanai ko tādu, kā ir daudz.
Mest pakaļ Piedāvāt pirkšanai ko tādu, kā ir daudz.
saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem).
sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz.
pieķert Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā.
pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā.
piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekārstīt Piekārt (ko) lielākā daudzumā.
piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
nokārties Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus).
sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt. Ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
Salaist kļūdas Pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot.
salaist Pieļaut, arī panākt, ka. (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā.
salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem). Ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.).
sarakstīt Pierakstīt (vairākus, daudzus vārdus, teikumus u. tml. kopā, kādā kopumā).
nosiet Piesiet (pie kā, parasti daudzus).
sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
sadzīt Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus).
salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem).
diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm. Apskatīt.
pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu). Pieskaitīt (1).
sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā. Pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu).
pienākt Pievienoties, palielinot (kā) daudzumu, apjomu.
piezagties Piezagt (ko) lielākā daudzumā.
apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
izrēķināt Pilnīgi aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
Pieēsties līdz kaklam (arī acīm) Pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst.
Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
piepīt Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
sapīt Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un daudzu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē un daudzu citu valstu kara flotēs. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
Iekšējais leņķis Plakans leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
Ārējais leņķis Plakans leņķis starp daudzstūra malu un blakusmalas pagarinājumu.
simtkājis Plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns, daudzkāju klases dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē.
kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
rauts Plašas, greznas viesības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas).
izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.). Detalizēti izveidot (mākslas tēlu).
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piemēram, Grenlande).
bagāts Plašs, daudzpusīgs (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
pieplēst Plēšot, raujot papildināt (kā daudzumu).
pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
saplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā daudzuma. Plūcot iegūt (kā lielāku daudzumu).
pieplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieplūkt Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
pieplūkt Plūcot papildināt (kā daudzumu).
sapļāpāt Pļāpājot daudz pateikt, izpaust.
piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli).
sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
piepļaut Pļaujot papildināt (kā daudzumu).
sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
bagars Pontons kopā ar daudzkausu ekskavatoru.
daudzkāji Posmkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem. Šīs klases dzīvnieki.
tūkstoškāji Posmkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem. Šīs klases dzīvnieks. Daudzkāji.
traheāti Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase. Šī apakštipa dzīvnieki.
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību. Pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā. Presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
punduris Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
poliedrs Priekšmets, veidojums, kam ir daudzskaldņa forma.
grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā.
klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim). Siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
Alpu vijolītes Prīmulu dzimtas daudzgadīgi augi. Ciklamenas.
ciklamena Prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs. Alpu vijolīte.
Alpu vijolīte Prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs. Ciklamena.
septiņstarīte Prīmulu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām.
rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (2). Ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums.
pārproducēt Producēt pārāk daudz, pārsniedzot realizācijas iespējas.
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi). Bruto produkcija.
Izstrādes norma Produkcijas daudzums, kas jāsaražo noteiktā laikā.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā.
jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā. Ražotspēja.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā. Ražošanas jauda.
Tauku pelde Produkta vārīšana lielā taukvielu daudzumā.
Tauku pelde Produkta vārīšana lielā taukvielu daudzumā.
pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību).
Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
termīts Pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija) un kāda cita metāla (piemēram, dzelzs) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
čūskulājs Purvains krūmājs, brikšņi, biezoknis. Vieta, kur ir daudz čūsku.
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze. Arī padsmitgadnieks. Par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
ērģeles Pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no daudzām stabulēm, kam ir taustiņu klaviatūra un ko darbina ar pneimatisku sistēmu.
augļoties Radīt daudz pēcnācēju. Vairoties.
dūkt Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
rūkt Radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem).
saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai. Darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā. Darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā.
materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu. Materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu.
sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudzi vai visu).
rīse Rakstāmpapīra daudzuma mērvienība - 3000 lapu.
izrakstīties Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas.
izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās (par dzīvniekiem).
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās. Rokot apstrādāt zemi.
sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.).
sarietēt Rasties tesmeni lielākā daudzumā (par pienu). Piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni).
saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā. Ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu).
pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu).
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā).
panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
daudzkāršoties Refl. --> daudzkāršot. Tikt daudzkāršotam.
omnibuss Regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve.
sareģistrēt Reģistrēt (ko) lielākā daudzumā. Reģistrēt (kā lielāku daudzumu).
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
koprēķins Rēķins, ko veido vairāku vai daudzu rēķinu summējums.
daudzdievība Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults.
politeisms Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults. Daudzdievība.
daudzkāršojums Rezultāts --> daudzkāršot.
kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbībā, sadarbībā.
koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
sariekstot Riekstojot iegūt (riekstus) lielākā daudzumā. Riekstojot iegūt (riekstu lielāku daudzumu).
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīt.
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīties (1).
riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielākā, pietiekamā daudzumā.
pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sarakt Rokot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Rokot iegūt (kā lielāku daudzumu).
pierakt Rokot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
sarakt Rokot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei). Arī frēzmašīna.
kazbārdis Rožu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros.
kaulene Rožu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (ēnainos mežos un krūmājos) ar spilgti sarkaniem augļiem.
Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust. Runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā). Runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi. Pļāpāt, lielīties.
Karāties klausulē Runāt pa telefonu (parasti ilgi un daudz).
Karāties klausulē Runāt pa telefonu (parasti ilgi un daudz).
vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
mētāties Runāt, teikt daudz. Runāt, teikt neapdomīgi.
svaidīties Runāt, teikt daudz. Runāt, teikt neapdomīgi.
safabricēt Rūpnieciski izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Rūpnieciski izgatavot (kā lielāku daudzumu).
apbadīt Sabadīt, nobadīt (daudzus vai visus).
sastūķēt Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz.
Ražošanas sabiedriskošana Sabiedriskas ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos.
Ražošanas sabiedriskošana Sabiedriskās ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos.
apmīdīt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
apmīņāt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
apmīt Sabradāt, nobradāt (daudzus augus).
Gāzt (kādam) uz galvas Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
Gāzt (kādam) uz galvas Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu). Būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko).
samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ietaisīt Sagatavot (parasti kādu daudzumu, krājumu).
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
sasaimniekot Saimniekojot sagādāt, iegūt (ko) lielākā daudzumā. Saimniekojot sagādāt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem).
saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā.
taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz tauku šūnu.
mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs. Tāds, kur ir purvs vai daudz purvu.
sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (2), tai raksturīgs. Tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi.
dziļš Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
garš Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
Iededzināt sirdis Sajūsmināt, aizraut daudzus. Satraukt, saviļņot.
Klab kā kulstīkla Saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Klab kā kulstīkla Saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Klab kā mīstīkla (arī kulstīkla) Saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Vārās kā putras katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
Vārās kā putras katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
Vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā. Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
Vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā. Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
Zobi vaļā vien stāv Saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
Zobi vaļā vien stāv Saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
Zobi vaļā vien stāv Saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
Mute līdz ausīm Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Strādā kā zirgs (arī kā zvērs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
Strādā kā zirgs (arī zvērs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
Strādā kā zvērs (arī zirgs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
Mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet Saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā.
Muld kā pa ķešu Saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
Noskrienas kā suns Saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu.
Veca dziesma Saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
Tīrais zelts Saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
Kā siets Saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē Saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē Saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
Guļ kā lācis Saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
Guļ kā lācis Saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
Guļ kā murkšķis Saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
Birst kā no maisa (arī (pār)pilnības raga) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga (arī maisa) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pilnības (arī pārpilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Nelaime un posts Saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Tīrais (retāk gatavais, taisni) posts, arī nelaime un posts Saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Tīrais (retāk gatavais, taisni) posts, arī nelaime un posts Saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Mēle lokās Saka, ja (kāds) daudz, veikli runā.
Dūc kā (bišu) stropā (arī strops), retāk spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets), biežāk dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Mute klab Saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Mute klab Saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
Mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
Lokana (retāk lunkana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
Lunkana (biežāk lokana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
Vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
Vaļīga mēle Saka, ja cilvēks ir runīgs, arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko noklusējamu.
Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
Krīt kā mušas uz zirga (biežāk medu) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
Galva pilna Saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
Galva pilna Saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
Raibi un rūtaini Saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
Raibi un rūtaini Saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
Pilnos (arī vienos) ziedos Saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
(Ir) dieva svētība Saka, ja ir ļoti daudz (kā).
Nav laiku kur likt Saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
Nav laiku kur likt Saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
Darbs pāri galvai Saka, ja ir ļoti daudz darba.
Darbs pāri galvai Saka, ja ir ļoti daudz darba.
Karsts darbalaiks Saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba.
Darba pilnas rokas, arī darbs darba galā, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darbs darbu dzenā (biežāk dzen) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darba pilnas rokas Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darba pilnas rokas Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu, darbu.
Uzpūsts (arī uzpūties) vēders Saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
Uzpūties (arī uzpūsts) vēders Saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
Uzpūsts (arī uzpūties) vēders Saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja ir pārāk daudz pienākumu, uzdevumu, rūpju.
Biezs maks (kādam) Saka, ja kādam ir daudz naudas.
Rads rada galā Saka, ja kādam ir ļoti daudz radu.
(Ir) kapeika pie dvēseles Saka, ja kādam ir nedaudz naudas.
Ausis kust Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Melo, ka ausis kust (arī kustas) Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Ausis kust Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Ar pilnu (arī platu) muti; mute līdz ausīm; mute vārās Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Ar platu (arī pilnu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Mute vārās Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Mēle lokās (arī šaudās kā atspole) Saka, ja kāds daudz, veikli runā.
Mēle šaudās kā atspole Saka, ja kāds daudz, veikli runā.
Cālis grib vistu mācīt Saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
Ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
Ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
Liela mute Saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
Liela mute Saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
Uz katra pirksta (kādam) Saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā.
Kā (sētin) apsēts Saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
(Aug) kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
Nāk kā pa reni Saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
Nāk kā pa reni Saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
Ne ar pirkstu pamaisīt Saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
Ne ar pirkstu pamaisīt Saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
Nauda (arī rubļi) ripo Saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
Rubļi (arī nauda) ripo Saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Visu mutē (arī mutēs) Saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
Visu mutē (arī mutēs) Saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Krīt kā mušas Saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
(Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
(Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
Aiziet gar degunu Saka, kad pavisam nedaudz nokavē satiksmes līdzekli.
Ne vairāk (par) Saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko).
piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus).
piekrāt Sakrāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekrāt Sakrāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
Noraut pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
Noraut (arī apraut) pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
sagriezties Sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem).
Sacelties spārnos Sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
Sacelties spārnos Sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
sapūžņot Sākt pūžņot, arī strutot. Kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī stiutas lielākā daudzumā.
aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu, slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties.
sastrutot Sākt strutot. Kļūt tādam, no kā izdalos strutas lielākā daudzumā.
sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem.
izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem). Nosalt.
piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemēram, par bārdu, ūsām.
salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā.
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās.
nolāpīt Salāpīt (ko) daudzās vietās.
aplasīt Salasīt, nolasīt (daudz vai visu).
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
sašalkties Salkt vienlaikus (parasti par vairākiem, daudziem augiem).
piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
Piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē).
nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību.
noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
krist Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.).
padaudz Samērā daudz (kā).
tālu Samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.).
Labi daudz Samērā daudz, arī diezgan daudz.
labi Samērā daudz, tā, ka pietiek.
pavairāk Samērā daudz.
desmitkārt Samērā daudzas reizes.
desmitreiz Samērā daudzas reizes.
pārgāze Samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko).
virkne Samērā liels (kā) daudzums, skaits.
rinda Samērā liels (kā) daudzums.
nopietns Samērā liels (par kādu daudzumu).
Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u.tml.).
pieklājīgs Samērā liels, arī pietiekams (par kā daudzumu, skaitu).
paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
Liels ūdens Samērā liels, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Mazs ūdens Samērā mazs, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
nieks Samērā neliela naudas summa. Samērā neliels (kā) daudzums.
pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
paskops Samērā niecīgs, mazs (skaitā, daudzumā).
apmīt Saminot nobeigt (daudz sīku dzīvnieku).
sastiept Sanest, parasti ar pūlēm (ko) lielākā daudzumā; sanest, parasti ar pūlēm (kā lielāku daudzumu).
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1).
apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
pieplaukt Saplaukt lielākā, daudzumā.
saacot Sapotēt (vairākus, daudzus kokus vai krūmus).
pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
saiešana Sapulcēšanās. Pasākums, kurā sapulcējas, parasti daudzi, cilvēki. Arī viesības.
pieražot Saražot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Liela sistēma Sarežģīta sistēma ar ļoti daudziem elementiem.
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
samurgot Sarunāt (parasti daudz kā neloģiska, arī nepieņemama).
samuldēties Sarunāt, parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga.
sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa). Sapļāpāt.
čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus).
piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu). Skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus.
hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā.
apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
iesniegties Sasniegt (kādu daudzumu, skaitu).
Piepūst (arī piestāstīt) pilnu galvu (biežāk pilnas ausis) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
Piedziedāt (arī piestāstīt, piepūst) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
Piepūst (arī piestāstīt, piedziedāt) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
Piestāstīt (arī piedziedāt, piepūst) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
Piestāstīt (arī piepūst, piedziedāt) pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
Piepūst (arī piestāstīt) pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.).
sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
saiet Satilpt (kur). Būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem.
saglaust Saudzīgi saņemt kopā, satvert (ko) lielākā daudzumā.
Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
pogaļa Sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
pievairoties Savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
pievaisloties Savaisloties lielākā daudzumā.
apvērpt Savērpt (daudz vai visu).
apvērpt Savērpt visu nepieciešamo (parasti daudziem vai visiem).
daudzplakņu Savienojumā «daudzplakņu kakts»: telpas daļa, ko ierobežo vairākas plaknes, kurām ir kopējs punkts.
kritizētājs Savienojumā «kritizētājs reālisms»: reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
sabrukt Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
skeletains Savienojumā «skeletainā augsne»: augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants).
dūdas Savienojumā «somu dūdas» vai «soma dūdas» daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
staipekņveidīgs Savienojumā «staipekņveidīgo klase». Paparžaugu nodalījuma klase, kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
pamatmaiņa Savienojumā «vielmaiņas pamaimaiņa»: minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai.
virssasaluma Savienojumā «virssasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
zemsasaluma Savienojumā «zemsasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi zem sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
izburties Savienojumā ar «cauri»: ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
urbties Savienojumā ar «cauri»: censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
daudzum Savienojumā ar «daudz», «daudzi»: norāda uz lielu daudzumu.
laist Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
bez Savienojumā ar daudzuma apzīmējumu norāda uz kā iztrūkumu līdz kādam daudzumam.
pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kaš atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
tik Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz daudzuma pakāpi.
ļoti Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi.
visai Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi. Arī ļoti.
ne- Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz samērā mazu skaitu, daudzumu.
pārāk Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz tik palielinātu daudzuma pakāpi, ka tā ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka darbības subjekts izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
pie- Savienojumā ar verbu norāda uz kā daudzuma papildināšanu.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, vai arī, ka darbība aptver daudzus objektus.
tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos.
sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā.
piešvīkāt Savilkt švīkas (kur) lielākā daudzumā.
sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
skraidīt Secīgi rasties vairākās vai daudzās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji.
rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
Izsējas norma Sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platības vienībā.
izgaismot Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā). Panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas.
Augstāk attīstītās sēnes Sēnes, kuru ķermeni veido daudzšūnu sēņotne.
hidra Sengrieķu mitoloģijā - daudzgalvains nezvērs, kuram katras nocirstās galvas vietā izaug divas jaunas.
sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (sēņu lielāku daudzumu).
piesēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesēņot Sēņojot papildināt (sēņu daudzumu).
izsēņot Sēņojot savākt daudzas vai visas sēnes (kādā platībā).
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā).
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus).
sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
izsiet Sienot izlietot (daudz vai visu).
piesijāt Sijājot papildināt (kā daudzumu).
zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
kalorimetrija Siltuma daudzuma mērīšana.
Starptautiskā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - 4,1868 džouli.
Starptautiskā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - 4,1868 džouli.
Mazā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
Mazā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
kalorija Siltuma daudzuma mērvienība.
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu. Siltumietilpība.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
kalorāža Siltuma daudzums, ko rada, piemēram, uzņemtie uzturlīdzekļi, barība.
kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
simts Simt (2). Arī liels (kā) daudzums.
simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks. Simtkārtīgs.
sīpols Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
sasirot Sirojot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Sirojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu. Dzidru skaņu. Triangalo.
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
hipoksija Skābekļa daudzuma samazināšanās organisma audos. Skābekļa bads.
noskaitīt Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu). Skaitot iedalīt.
ieskaitīt Skaitot, rēķinot iekļaut (kādā kopumā, daudzumā).
īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem.
kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā. Skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu).
pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
lakacis Skarblapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti.
neaizmirstule Skarblapju dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos.
saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
izslacīt Slakot izlaistīt (daudz vai visu).
izslaukt Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu).
pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt. Atzinīgi novērtēt
kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem.
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis (pasažieru, pasta pārvadāšanai pirms dzelzceļu un automobiļu transporta).
izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus). Slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
izslēpot Slēpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Slēpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
dūmot Slikti degt, radot daudz dūmu.
Bezcukura diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
Bezcukura diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
Nieru diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
Nieru diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību. Patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
izsmēķēt Smēķējot izlietot (daudz vai visu).
nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu).
piesnigt Sniegot papildināties sniega daudzumam.
piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā. Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
sasnigt Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu).
Ražošanas pamatlīdzekļi Sociālistiskās saimniecības līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
Ražošanas pamatlīdzekli Sociālistiskās saimniecības līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
treilers Speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai.
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
kapacitāte Spēja ietvert (piemēram, informācijas, estētiskā pārdzīvojuma) noteiktu daudzumu.
ietilpība Spēja uzņemt, ietvert (kā) noteiktu daudzumu.
saspekulēt Spekulējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Spekulējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
kopspēle Spēle, kurā ir vairāki vai daudzi dalībnieki (parasti mūziķi, aktieri).
turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu). Spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz).
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
atspolēt Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu).
daudzcīņnieks Sportists, kas specializējies daudzcīņā.
saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
piespraudīt Spraudāt (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izspraudīt Spraudot izlietot (daudz vai visu).
spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izspridzināt Spridzinot iznīcināt (daudz vai visu).
saspurgt Spurdzot salidot (parasti par vairākiem, daudziem putniem).
izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
piestādīt Stādot papildināt (kā daudzumu).
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
apstaigāt Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus).
apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izstaigāt (1).
gārnis Stārķveidīgs kārtas putns (nedaudz mazāks par stārķi).
Dozas jauda Starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
Dozas jauda Starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā).
Pasaules tirgus Starptautiskās tirdzniecības sistēma, kurā piedalās daudzas vai visas valstis.
Pasaules tirgus Starptautiskās tirdzniecības sistēma, kurā piedalās daudzas vai visas valstis.
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust. Stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
pārpilnība Stāvoklis, kad (kas, parasti parādības dabā) ir koncentrējies, atrodas kur pārāk lielā daudzumā.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā. Stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
pārpilnība Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī), parasti ar vienlīdzīgām tiesībām, tiek lietotas vairākas vai daudzas valodas.
daudzvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas vai daudzas valodas.
nemirstība Stāvoklis, kad daudzas paaudzes (ko) saglabā atmiņā, piemin, arī izmanto.
skaļums Stāvoklis, kad daudzi (no klātesošajiem) runā, dzied, smejas u. tml.
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā.
pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā.
nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju.
trūcība Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nabadzība (1).
trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Trūcība (1).
pārprodukcija Stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt. Preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām.
pārsvars Stāvoklis, kad pretinieks cīņā, sacensībā tiek pārspēts. Stāvoklis, kad ir pārsniegts kā cita daudzums, pakāpe.
redundance Stāvoklis, parādība, kad kādā, parasti informatīvā, sistēmā, vienībā ir elementu virsdaudzums.
piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
alts Stīgu instruments, nedaudz lielāks par vijoli.
Sacelt kājās Stipri satraukt (vairākus, daudzus).
Stiprs (arī sīvs) malks Stiprs alkoholisks dzēriens. Nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
Sīvs (arī stiprs) malks Stiprs alkoholisks dzēriens. Nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
Stiprs (arī sīvs) malks Stiprs alkoholisks dzēriens. Nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā. Strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu). Strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu).
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Sabrukt (4).
noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā. Strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
saskriet Strauji ieplūst (kur) - par lielāku kā (parasti šķidruma, gāzes) daudzumu.
iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
kūsāt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apbērt Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
sakrist Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
nogāzt Strauji noliet (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
salikties Strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem.
saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu. Būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
sagāzties Strauji, ar lielu sparu saplūst (piemēram, par lielu ūdens daudzumu).
saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
iekampt Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
putināt Strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju).
saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz.
sastrēbties Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko).
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
sasūkties Sūcot uzņemt (ko) lielākā daudzumā. Sūcot uzņemt (kā lielāku daudzumu).
piezīsties Sūcot uzņemt (šķidrumu) pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Sūcot piepildīt sevi ar šķidrumu (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem).
piesūkties Sūcot uzņemt barību lielākā daudzumā (parasti par kukaiņiem).
atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu).
oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām. Arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis).
kopā Summārā skaitā, daudzumā.
piensula Sūnsula (parasti baltā krāsā), ko satur daudzi augi.
sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzuma. Sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piesutināt Sutinot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izsūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (daudz vai visu, daudziem vai visiem).
biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā.
piesvērt Sverot papildināt (kā daudzumu).
izsvērt Sverot sadalīt (kādu kopumu) vairākās vai daudzās daļās.
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piesvaidīt (1).
piesviest Sviežot papildināt (kā daudzumu). Piemest (3).
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu). Izdedzināt (1).
procesija Svinīgs gājiens, kurā (parasti) ir daudz dalībnieku.
kauss Šāda karote kopā ar tās saturu. Šādas karotes saturs. Šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
pavārnīca Šāda karote kopā ar tās saturu. Šādas karotes saturs. Šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
vezums Šāda krava kā aptuvens daudzuma mērs.
panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
glāze Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums. Attiecīgais tilpuma mērs.
muca Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
spainis Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
kauss Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (šķidruma) daudzums.
ķipis Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
savākt Šāda veidā iegūt (kā) ražu lielākā daudzumā: šādā veidā iegūt (kā ražas lielāku daudzumu).
sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
izšaudīt Šaudot izlietot (daudz vai visu).
izšaudīt Šaudot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
sašaut Šaujot iegūt (ko, parasti medījumu) lielākā daudzumā. Šaujot iegūt (kā, parasti medījuma, lielāku daudzumu).
izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu).
piešaut Šaujot papildināt (medījuma daudzumu).
kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko). Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu.
malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri. Spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā).
mitrums Šķidrums (parasti nelielā daudzumā).
slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
Koncentrēts šķīdums Šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
Koncentrēts šķīdums Šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
sašķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzuma).
piešķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
piešķīt Šķinot papildināt (kā daudzumu).
piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to). Šķīstot (parasti kā sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, laivu).
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
leduskritums Šļūdoņa posms, kurš atrodas stāvās kalnu nogāžu vietās un kurā ir daudz plaisu.
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Piešūt (2).
piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus). Šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu). Arī pašūt (1).
sašūties Šujot izgatavot sev (parasti vairākus, daudzus tērpus). Šujot izgatavot sev (parasti tērpu, lielāku daudzumu).
izšūt Šujot izlietot (daudz vai visu).
piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
masveidā Tā, ka (kas) norisinās plašā apjomā. Tā, ka (kas) skar daudzus.
masveidā Tā, ka (kas) tiek veikts plašā apjomā. Tā, ka (kas) attiecas uz daudziem objektiem.
tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu). Tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
Uz (kā) rēķina Tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
dziļš Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
papilnam Tā, ka pilnīgi pietiek. Lielā daudzumā, skaitā, apjomā. Bagātīgi.
gravains Tāds (apvidus), kur ir daudz gravu.
grumbains Tāds (cilvēks), kam ir daudz grumbu.
vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir iespējami plašas, daudzpusīgas intereses, spējas.
daudzpusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzveidīgas intereses, spējas.
vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
daudzvārdīgs Tāds (cilvēks), kas runā gari un daudz lieka.
dārgs Tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
padārgs Tāds (cilvēks), kuram samērā daudz jāmaksā, kurš prasa samērā lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
pienīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), no kura var iegūt daudz piena.
daudzkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir daudzas (parasti vairāk nekā četras) kājas.
daudzauglīgs Tāds (dzīvnieks), kam raksturīga daudzauglība.
gaļa Tāds (dzīvnieks), no kā iegūst daudz gaļas. Tāds (dzīvnieks), kuru audzē gaļas ieguvei.
gaļīgs Tāds (dzīvnieks), no kura var iegūt daudz gaļas (1).
tūkstošgalvains Tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku. Tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
daudzgalvains Tāds (kopums), kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
ražīgs Tāds (lauksaimniecības dzīvnieks), kas spēj regulāri dot daudz piena.
Diatonisks stils Tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (piemēram, par darba līkiem, ierīcēm, iekārtām).
sauss Tāds, kā augsnei ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par augiem).
dzīvs Tāds, kā ir ļoti daudz bez piejaukuma.
nepietiekams Tāds, kā ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā.
dažāds Tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi.
visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi. Arī dažāds.
krietns Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
labs Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
pamatīgs Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
lieks Tāds, kā ir vairāk par kādu (parasti normālu) daudzumu, lielumu, skaitu.
sāpīgs Tāds, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību (par jautājumu, problēmu).
lēts Tāds, kā realizēšanai nevajag daudz naudas, līdzekļu, tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem (parasti par darbību, procesu).
dārgs Tāds, kā realizēšanai vajag daudz naudas.
tuvs Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju.
pārbagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai ir kas izlietots pārāk lielā daudzumā. Pārāk dārgs, grezns.
versmīgs Tāds, kad ir daudz notikumu, pārdzīvojumu (par laikposmu).
versmains Tāds, kad ir daudz notikumu, spēcīgu pārdzīvojumu (par laikposmu).
pērkoņains Tāds, kad ir daudz pērkona negaisu (par laikapstākļiem, laikposmu).
trūcīgs Tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu).
pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā. Tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
atzalains Tāds, kam daudz atzalu..
sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
simtgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
simtgadējs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu. Simtgadīgs.
tūkstošgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgadējs Tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu. Tūkstošgadīgs.
plēkšņains Tāds, kam ir (daudzas) plēksnes (2).
pumpains Tāds, kam ir (daudzas) pumpas (1).
pumpains Tāds, kam ir (daudzas) pumpas (2).
pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā. Tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
cerains Tāds, kam ir ceri. Ar daudziem ceriem.
asakains Tāds, kam ir daudz asaku.
daudzbērnu Tāds, kam ir daudz bērnu.
blusains Tāds, kam ir daudz blusu.
simtacains Tāds, kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tiklu, sietu).
ķeburains Tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
ķeburains Tāds, kam ir daudz dažādu virsmas izciļņu, arī izaugumu.
ielāpains Tāds, kam ir daudz ielāpu.
krunkains Tāds, kam ir daudz krunku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ķekarains Tāds, kam ir daudz ķekaru.
kupls Tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem).
naudīgs Tāds, kam ir daudz naudas. Bagāts.
pakarains Tāds, kam ir daudz pakaru (piemēram, par augiem).
Parādiem apkrauts Tāds, kam ir daudz parādu, tāds, kas ir saistīts ar daudziem parādiem.
plūksnains Tāds, kam ir daudz plūksnu (1).
porains Tāds, kam ir daudz poru (2) - par vielu, masu, materiālu u. tml.
pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (1).
pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (2).
punains Tāds, kam ir daudz punu (2) - par augiem, to daļām.
poliandrs Tāds, kam ir daudz putekšņlapu (par ziedu).
sēklains Tāds, kam ir daudz sēklu (par augiem, to daļām).
stingrs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī spēcīgs (1), stiprs (1).
spēcīgs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem).
utains Tāds, kam ir daudz utu.
bagātīgs Tāds, kam ir daudz veidu, īpatnību. Tāds, kam ir daudz sastāvdaļu Daudzveidīgs, bagāts.
simtējāds Tāds, kam ir daudz veidu. Tāds, kas izpaužas daudzos veidos.
zarains Tāds, kam ir daudz zaru, - par augiem (parasti kokiem, krūmiem), to daļām.
pilns Tāds, kam ir daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
sakņains Tāds, kam ir daudz, sakņu.
daudzgalvains Tāds, kam ir daudzas galvas.
tūkstošgalvains Tāds, kam ir daudzas galvas.
desmitējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni desmit) veidi. Tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni desmit) veidos.
serpentīnveida Tāds, kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
daudzējāds Tāds, kam ir daudzi veidi, tāds, kurā izpaužas daudzas atšķirības.
daudzstūrains Tāds, kam ir daudzstūra veids.
plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām).
atminīgs Tāds, kam ir laba atmiņa. Tāds, kas daudz ko atminas.
pārticis Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par cilvēku).
universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums. Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
kapitāls Tāds, kam ir nepieciešams daudz darba vai daudz naudas līdzekļu.
truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
pārpilns Tāds, kam ir pārāk, arī ļoti daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt.
piparots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu.
vircots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz virču.
vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
porains Tāds, kam ir poras (1). Tāds, kam ir daudz lielu poru.
ņudzīgs Tāds, kam ir raksturīga daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība. Tāds, kur kas ņudz.
sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
pašaurs Tāds, kam ir raksturīga vērstība uz samērā niecīgu, nepietiekami plašu objektu daudzumu (par interesēm, garīgo darbību u. tml.).
slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu). Arī mitrs (2).
mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
pastūrains Tāds, kam ir samērā daudz stūru, asu izliekumu.
paliels Tāds, kam ir samērā daudzas sastāvdaļas, vienības.
naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
krāsains Tāds, kam ir spilgts, daudzveidīgs saturs, forma (par mākslas darbu, tā sastāvdaļu).
piramīda Tāds, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
polifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
šķautņains Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2). Tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
švīkains Tāds, kam ir vairākas, daudzas švīkas.
stabots Tāds, kam ir vairāki, daudzi stabi (1) - par celtni, tās daļu.
stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri. Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
vārpains Tāds, kam ir vārpas, arī tāds, kurā ir daudz vārpu.
sauss Tāds, kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums (piemēram, par acīm, muti).
stiprs Tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem). Arī spēcīgs (1).
bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā. Tāds, kurā ietilpst daudz vērtīgu sastāvdaļu.
nabadzīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu.
nabags Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nabadzīgs (2).
trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem). Arī nabadzīgs (2).
nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, īstenības daudzveidību atspoguļojoša satura. Vispārīgs, abstrakts.
nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju.
trūcīgs Tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nemantīgs, nabadzīgs (1).
bagāts Tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības. Tāds, kam ir daudz naudas.
pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem).
svītrains Tāds, kam šī vairākas, daudzas svītras.
šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.).
nabags Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā. Nemantīgs, trūcīgs. Nabadzīgs (1).
nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma. Nemantīgs, trūcīgs.
transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās, daudzās valstīs, attiecas uz vairākām, daudzām nācijām, tautām.
sātīgs Tāds, kas (parasti nelielā daudzumā) pilnīgi apmierina izsalkuma sajūtu (par ēdienu).
viduvējs Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
slapjš Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
daudzšķautņains Tāds, kas aptver daudzas dažādas, bieži pretējas kvalitātes, daudzus dažādus viedokļus.
daudzpusīgs Tāds, kas aptver daudzas nozares, daudzus viedokļus. Plašs, bagātīgs.
vispusīgs Tāds, kas aptver iespējami daudzas nozares, viedokļus, sastāvdaļas u. tml.
vienlaidu Tāds, kas aptver visu, skar visus vai daudzus.
varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
lāga Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām. Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā.
lādzīgs Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām. Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā. Lāga (3).
simtreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu. Simtreizējs.
tūkstoškārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes.
daudzreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes. Daudzkārtējs.
daudzkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes. Daudzreizējs.
desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto samērā daudzas reizes.
rets Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar ilgiem starplaikiem.
biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
daudzpusējs Tāds, kas attiecas uz daudziem dalībniekiem. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki.
vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām parādībām. Arī vispārējs.
vispasaules Tāds, kas attiecas uz visām vai daudzām valstīm.
vispārcilvēcīgs Tāds, kas attiecas uz visiem vai daudziem cilvēkiem (par cilvēcīgām īpašībām, to izpausmi).
nesātīgs Tāds, kas cenšas iegūt, sasniegt par daudz, tāds, kas savās prasībās neievēro mērenību.
simtkārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
tūkstoškārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
dējīgs Tāds, kas daudz dēj.
dziesmots Tāds, kas daudz dzied.
ēdelīgs Tāds, kas daudz ēd (parasti par dzīvniekiem).
dūšīgs Tāds, kas daudz ēd. Tāds, kas daudz dzer.
medīgs Tāds, kas daudz medī (par dzīvniekiem).
daudzrunīgs Tāds, kas daudz runā.
strādīgs Tāds, kas daudz strādā. Tāds, kuram patīk strādāt. Arī darbīgs, čakls.
darbīgs Tāds, kas daudz un čakli strādā. Strādīgs, čakls.
čakls Tāds, kas daudz un labi strādā, dara ko. Strādīgs, darbīgs.
valodīgs Tāds, kas daudz un labprāt runā. Tāds, kas labprāt iesaistās sarunā.
lielmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpīgs, lielīgs.
krājīgs Tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2).
kustīgs Tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm). Arī darbīgs.
pilnasiņu Tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts noteiktā virzienā bez citu šķirņu piejaukuma un noteiktam mērķim (par dažu šķirņu zirgiem).
dūmrades Tāds, kas eksplodējot, degot rada daudz dūmu.
mazs Tāds, kas ietekmē nedaudz, nav stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
sīks Tāds, kas ietver, atspoguļo daudzus, visus (kā) faktus, sniedz detalizētu informāciju (par kādu norisi, parādību).
vecs Tāds, kas ilgi, daudzus gadus nodarbojas (ar ko).
simtgadējs Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
simtgadīgs Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
simtgadu Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgadējs Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgadīgs Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgadu Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
daudzgadējs Tāds, kas ilgst daudzus gadus.
daudzgadu Tāds, kas ilgst daudzus gadus. Tāds, kas paredzēts daudziem gadiem.
daudzdienu Tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas. Tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām.
ilggadējs Tāds, kas ilgst vairākus vai daudzus gadus.
astrains Tāds, kas ir ar daudz astriem.
krāšņs Tāds, kas ir augstvērtīgs, izcili kvalitatīvs, tāds, kas sastāv no daudziem augstas kvalitātes elementiem.
sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
punduris Tāds, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
torņains Tāds, kas ir daudz torņu. Tāds, kam ir torņi vai tornis.
populārs Tāds, kas ir daudziem vai visiem zināms. Tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību).
vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku). Pretstats: jauns.
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
izzarot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem zariem.
izžuburot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem žuburiem.
sniegots Tāds, kas ir klāts ar sniegu. Tāds, kur ir daudz sniega sniegains (1).
sniegains Tāds, kas ir klāts ar sniegu. Tāds, kur ir daudz sniega.
slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām). Tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām). Tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
trekns Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies. Tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Tauks (2).
tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies. Tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Trekns (2).
masa Tāds, kas ir lielā daudzumā, skaitā. Tāds, kas ir lielā (daudzumā, apjomā).
pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu). Tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.). Tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
krāšņs Tāds, kas ir patīkams ar skaistu elementu bagātīgumu un daudzveidīgumu (par celtnēm, apbūvi).
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem. Tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi. Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
masa Tāds, kas ir saistīts ar šādu cilvēku kopumu, skaitu. Tāds, kurā piedalās daudz cilvēku.
šaurs Tāds, kas ir saistīts tikai ar viena darbības, arī īstenības jomu vai nedaudzām darbības, arī īstenības jomām.
neliels Tāds, kas ir samērā mazs pēc daudzuma.
sasāpēt Tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
grumbains Tāds, kas ir savilkts grumbās (par ādu). Ar daudzām grumbām (piemēram, par seju, tās daļām).
ražens Tāds, kas ir spēcīgi sakuplojis, sazēlis, tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu).
korpulents Tāds, kas ir tukls. Tāds, kam ķermenī ir pārmērīgi daudz taukaudu.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
krāsains Tāds, kas ir vairākās vai daudzās krāsās.
polihroms Tāds, kas ir veidots daudzās krāsās. Daudzkrāsains (1).
vispāratzīts Tāds, kas ir visu vai daudzu atzīts.
slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
kareivīgs Tāds, kas izceļas ar drošsirdību, bezbailību, izturību karā. Tāds, kas daudz karo. Tāds, kam ir tieksme karot.
nektārains Tāds, kas izdala daudz nektāra.
izšķērdīgs Tāds, kas izšķērdē. Tāds, kas daudz izlieto, patērē ko.
rijīgs Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi. Milzīgs (3).
pārticīgs Tāds, kas materiāli ir labi nodrošināts, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par dzīvi, dzīves apstākļiem).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties. Tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt. Tāds, kas labprāt mēdz iesaistīties sarunās.
pļāpīgs Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt.
skaļš Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
mazs Tāds, kas nav izvērsts, arī izpaužas vāji, neintensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas neprasa daudz enerģijas, pūļu.
parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā (kā) daudzuma, lieluma (par daudzumu, lielumu).
mazs Tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
lāsmains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
lāsumains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi (par darbību, norisi, pasākumu). Tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
masveida Tāds, kas norisinās plašā apjomā. Tāds, kas skar daudzus.
masveidīgs Tāds, kas norisinās plašā apjomā. Tāds, kas skar daudzus.
konkrēts Tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā.
virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitā paredzēto (daudzumu, skaitu).
lieks Tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
pamatīgs Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
virsplāns Tāds, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
daudzveidīgs Tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos dažādos veidos.
rets Tāds, kas pastāv, atrodas (kur) mazā skaitā, daudzumā. Tāds, kas parasti nav sastopams, novērojams.
daudzgadējs Tāds, kas pastāv, eksistē daudzus gadus.
ilggadējs Tāds, kas pastāv, eksistē vairākus vai daudzus gadus.
neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
pilnveidīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzveidīgi, pilnīgi.
pilnskanīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas saskanīgā daudzveidībā, daudzpusībā.
rijīgs Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
nesātīgs Tāds, kas patērē par daudz barības, tāds, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vesels Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
vidusmērs Tāds, kas pēc kvalitātes, daudzuma u. tml. atbilst šādai pakāpei.
miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu. Tāds, kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
kopīgs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem.
kopīgs Tāds, kas piemīt vairākiem vai daudziem, attiecas uz vairākiem vai daudziem.
produktīvs Tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē).
daudzbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot daudzām balsīm.
tūkstošbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm.
vairākbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot vairākām balsīm. Arī daudzbalsīgs (1).
desmitkārtīgs Tāds, kas samērā daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
daudzvalodu Tāds, kas sastādīts daudzās valodās.
poliglotisks Tāds, kas sastādīts daudzās valodās. Daudzvalodu (2).
daudzskanīgs Tāds, kas sastāv no daudzām dažādām skaņām.
daudzkārtains Tāds, kas sastāv no daudzām kārtām.
daudznāciju Tāds, kas sastāv no daudzām nācijām, tautībām, tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības.
daudzsekciju Tāds, kas sastāv no daudzām sekcijām.
daudzsēriju Tāds, kas sastāv no daudzām sērijām.
daudzšūnu Tāds, kas sastāv no daudzām šūnām.
daudztautu Tāds, kas sastāv no daudzām tautām, tāds, ko veido daudzas tautas.
daudztautību Tāds, kas sastāv no daudzām tautībām, tāds, ko veido daudzas taulības.
plurāls Tāds, kas sastāv no daudzām vienībām.
sarežģīts Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādam, savstarpēji saistītām sastāvdaļām.
liels Tāds, kas sastāv no daudziem (par cilvēku vaļ dzīvnieku grupu).
daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no daudziem miljoniem vienību.
daudzsējumu Tāds, kas sastāv no daudziem sējumiem.
daudztūkstošu Tāds, kas sastāv no daudziem tūkstošiem vienību.
plašs Tāds, kas sastāv no daudziem, kuri parasti ir saistīti ar noteiktu darbību, sistēmu (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Milzīgs (2).
mazs Tāds, kas sastāv no nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
mazs Tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
plākšņains Tāds, kas sastāv no plāksnēm (1). Tāds, kur ir daudz plākšņu (1).
liels Tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
prāvs Tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
polisintētisks Tāds, kas sastāv no vairākām, daudzām daļām.
dzelzains Tāds, kas satur daudz dzelzs (parasti par ūdeni).
eļļains Tāds, kas satur daudz eļļas. Tāds, kam ir eļļas piejaukums.
glūdains Tāds, kas satur daudz glūdas. Tāds, kam ir glūdas piejaukums.
graudains Tāds, kas satur daudz graudu (1). Graudiem bagāts.
grīšļains Tāds, kas satur daudz grīšļu. Tāds, kur aug daudz grīšļu.
jodains Tāds, kas satur daudz joda [1].
kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras. Tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
daudzvārdīgs Tāds, kas satur daudz lieku vārdu, frāžu.
naftains Tāds, kas satur daudz naftas. Tāds, kam ir naftas piejaukums.
putojošs Tāds, kas satur daudz ogļskābes gāzes (par dzērieniem).
ogļains Tāds, kas satur daudz ogļu (1).
plienains Tāds, kas satur daudz pliena (1).
plienains Tāds, kas satur daudz pliena (2).
sulīgs Tāds, kas satur daudz sulas (1) - par augiem, to daļām.
trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu). Tauks (1).
tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu). Trekns (1).
taukains Tāds, kas satur daudz tauku. Tāds, kam ir tauku piejaukums.
trūdains Tāds, kas satur daudz trūdvielu (parasti par augsni).
ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma daļām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
pelnains Tāds, kas satur pelnus. Tāds, kas sadegot rada daudz pelnu.
miltains Tāds, kas satur samērā daudz cietes.
salds Tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
miltains Tāds, kas satur samērā daudz miltu.
sāļš Tāds, kas satur samērā daudz sāļu, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
sāļains Tāds, kas satur samērā daudz sāļu.
ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu). Tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
sāļš Tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
lielisks Tāds, kas sevišķi atbilst noteiktām prasībām (pēc daudzuma). Sevišķi liels.
pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt. Tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
daudzkārtējs Tāds, kas veicis ko daudzas reizes.
plašs Tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu (piemēram, par priekšmetiem, produkciju).
koprepublikānisks Tāds, kas vienlīdz attiecas uz vairākām vai daudzām republikām.
tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
plašs Tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.).
nemirstīgs Tāds, ko daudzas paaudzes saglabā atmiņā, piemin, arī izmanto.
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
kopīgs Tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi.
velēnains Tāds, ko klāj velēna (piemēram, par lauku). Tāds, kurā ir daudz velēnu (parasti par augsni).
koplietošanas Tāds, ko lieto vairāki vai daudzi.
sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem). Divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
masveida Tāds, ko veic plašā apjomā. Tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem.
masveidīgs Tāds, ko veic plašā apjomā. Tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem. Masveida (2).
kopīgs Tāds, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi.
poliglotisks Tāds, ko veido cilvēki, kas prot daudzas valodas. Daudzvalodu (1).
daudzvalodu Tāds, ko veido cilvēki, kas runā daudzās valodās.
daudzkārtīgs Tāds, ko veido daudzas kārtas.
daudznacionāls Tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības, tāds, ko pārstāv daudzas nācijas, tautības.
rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu). Pretstats: biezs.
pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: parets.
biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: rets.
kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
pazīstams Tāds, ko visi vai daudzi zina, kas ir iemantojis popularitāti, saista interesi ar ko (piemēram, par kādu parādību sabiedrībā, dabā).
pārpilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi).
pilns Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrē lies, atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
piekaisīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu).
piebārstīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piebērt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piebirt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piesēt Tāds, Kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pilns Tāds, kur atrodas daudzi dzīvnieki (par telpu, platību, vidi).
pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu. Tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
nātrains Tāds, kur aug (daudzas) nātres.
piepjains Tāds, kur aug (daudzas) piepes.
meldrains Tāds, kur aug daudz meldru. Meldriem aizaudzis.
niedrains Tāds, kur aug daudz niedru. Niedrām aizaudzis.
smilgains Tāds, kur aug daudz smilgu. Tāds, kas satur daudz smilgu.
stiebrains Tāds, kur aug daudz stiebraugu. Tāds, kas satur daudz stiebru.
ušņains Tāds, kur aug daudz ušņu. Tāds, kas satur daudz ušņu.
pilns Tāds, kur aug, atrodas daudzi augi, to daļas (parasti par platību).
ciesains Tāds, kur daudz ciesu.
slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
aizains Tāds, kur ir daudz aizu. Aizām bagāts.
akačains Tāds, kur ir daudz akaču.
akmeņains Tāds, kur ir daudz akmeņu.
akmeņots Tāds, kur ir daudz akmeņu. Tāds, kas veidots no akmeņiem.
alains Tāds, kur ir daudz alu.
mēslains Tāds, kur ir daudz atkritumu, gružu.
avotains Tāds, kur ir daudz avotu. Arī slīkšņains, purvains.
bedrains Tāds, kur ir daudz bedru (1).
blakšains Tāds, kur ir daudz blakšu.
blusains Tāds, kur ir daudz blusu.
celmains Tāds, kur ir daudz celmu.
raibs Tāds, kur ir daudz cilvēku (par vietu, apkārtni u. tml.).
ciņains Tāds, kur ir daudz ciņu.
čiekurains Tāds, kur ir daudz čiekuru.
drumstalains Tāds, kur ir daudz drumstalu. Tāds, kas viegli drūp, plīst u. tml.
dubļains Tāds, kur ir daudz dubļu. Tāds, kas sastāv no dubļiem. Tāds, kam ir dubļu piejaukums.
dūmains Tāds, kur ir daudz dūmu, tāds, kas ir dūmu pilns, dūmiem piekvēpis.
dundurains Tāds, kur ir daudz dunduru (par vietu). Tāds, kad ir daudz dunduru (par laiku, laika posmu).
dūņains Tāds, kur ir daudz dūņu. Tāds, kam ir dūņu piejaukums.
dzīslains Tāds, kur ir daudz dzīslu (1), cīpslu. Tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi.
dzīslains Tāds, kur ir daudz dzīslu (2).
ezerains Tāds, kur ir daudz ezeru.
grumbuļains Tāds, kur ir daudz grumbuļu. Nelīdzens.
gružains Tāds, kur ir daudz gružu.
lejains Tāds, kur ir daudz ieleju, ieplaku.
iežains Tāds, kur ir daudz iežu.
kalnains Tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru.
klinšains Tāds, kur ir daudz klinšu. Tāds, ko veido klintis.
krāčains Tāds, kur ir daudz krāču.
kupenains Tāds, kur ir daudz kupenu.
kvēpains Tāds, kur ir daudz kvēpu.
lāmains Tāds, kur ir daudz lāmu (1).
līčains Tāds, kur ir daudz līču (1).
merģeļains Tāds, kur ir daudz merģeļa, tāds, kas satur merģeli.
mēslains Tāds, kur ir daudz mēslu (1).
mežains Tāds, kur ir daudz mežu. Tāds, kas ir apaudzis ar mežu.
gaļīgs Tāds, kur ir daudz muskuļaudu un taukaudu, tāds, ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu (par ķermeņa daļām).
nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu. Tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
nogāžains Tāds, kur ir daudz nogāžu.
paugurains Tāds, kur ir daudz pauguru.
peļķains Tāds, kur ir daudz peļķu.
pļavains Tāds, kur ir daudz pļavu.
pudurains Tāds, kur ir daudz puduru.
radžains Tāds, kur ir daudz radžu (1).
radžains Tāds, kur ir daudz radžu (2).
rievains Tāds, kur ir daudz rievu (1).
rievains Tāds, kur ir daudz rievu (2).
rogains Tāds, kur ir daudz rogu.
rugājains Tāds, kur ir daudz rugāju (1).
siekstains Tāds, kur ir daudz siekstu (1).
sienains Tāds, kur ir daudz siena. Tāds, kas ir klāts ar sienu, arī aplipis ar sienu.
līkšņains Tāds, kur ir daudz staignu, slapju vietu (piemēram, par pļavu).
utains Tāds, kur ir daudz utu.
vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu. Tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu sakneņiem.
ziedains Tāds, kur ir daudz ziedošu augu, ziedu.
sauss Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni). Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
pakluss Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu). Arī samērā nomaļš.
puķains Tāds, kur zied daudz puķu.
pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
pogots Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas. Tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu). Pogains (1).
pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas. Tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu). Pogots.
lāčauzains Tāds, kurā aug daudz lāčauzu.
ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
burzguļains Tāds, kurā daudz burzguļu.
trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība. Tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
skrimšļains Tāds, kurā ir (daudz) skrimšļu, skrimšļaudu.
vētrains Tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
asiņains Tāds, kurā ir daudz asiņu. Tāds, kas satur daudz asiņu.
atvarains Tāds, kurā ir daudz atvaru.
mezglains Tāds, kurā ir daudz audu sabiezinājumu, paresninājumu.
koncentrēts Tāds, kurā ir daudz barības vielu.
cīpslains Tāds, kurā ir daudz cīpslu, plēvju, dzīslu (parasti par gaļu).
raibs Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu (parasti par mūžu, tā daļu).
drupatains Tāds, kurā ir daudz drupatu. Tāds, kas viegli drūp.
lapains Tāds, kurā ir daudz lapu (piemēram, par sienu).
liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu. Tāds, kuram ir raksturīga lieku vārdu pārdaudzums.
klučains Tāds, kurā ir daudz lielu, masīvu gabalu (parasti par augsni). Tāds, kas sastāv no lieliem, masīviem gabaliem.
mezglains Tāds, kurā ir daudz mezglu [1] (1).
pubuļains Tāds, kurā ir daudz mezglu, paresninājumu.
līksms Tāds, kurā ir daudz prieka, jautrības, pacilātības (par pasākumu, norisi).
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni). Tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
daudznozaru Tāds, kurā ir daudzas nozares.
daudzvietīgs Tāds, kurā ir daudzas vietas.
daudzdzīvokļu Tāds, kurā ir daudzi dzīvokļi.
naglains Tāds, kurā ir iedzītas (daudzas) naglas.
piedzīt Tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā.
šaurs Tāds, kurā ir iekļauti, apvienoti samērā nedaudzi cilvēki (par, parasti sociāla, grupu).
tapains Tāds, kurā ir iestiprinātas (daudzas) tapas.
metālietilpīgs Tāds, kurā ir izlietots samērā daudz metāla.
krunkains Tāds, kurā ir izveidojušās krunkas (parasti par sejas ādu). Ar daudzām krunkām (piemēram, par seju, tās daļām). Grumbains (1).
pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu (par laikposmu).
pārpilns Tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu).
skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
paraibs Tāds, kurā ir samērā daudz pārdzīvojumu, piedzīvojumu, dažādu darbību (par laikposmu).
nepilns Tāds, kurā ir tikai daļa no vajadzīgā, arī kādām normām atbilstošā daudzuma, skaita.
materiālietilpīgs Tāds, kura izgatavošanai nepieciešams samērā daudz materiālu.
četrkrāsu Tāds, kurā izmantotas četras krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūlu daudzus krāsu toņus.
zobgalīgs Tāds, kurā izpaužas ironija, arī, parasti nedaudz, nievīgums, izsmējīgums.
vērienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā. Tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists. Tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
deficīts Tāds, kura nav pietiekamā daudzumā.
trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu). Tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, parasti par saistvielām, degvielu).
uguņot Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
pārtraukumains Tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir, parasti daudzi, pārtraukumi, atstarpes.
ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties. Tāds, kam ir liels tilpums.
tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot. Tāds, kam ir liels tilpums. Arī ietilpīgs (1).
ietilpīgs Tāds, kurā var ietvert daudz informācijas. Tāds, kurā ietverts daudz informācijas.
trūcīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
ietilpīgs Tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums. Darbietilpīgs.
pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
putains Tāds, kura virspusē izdalās daudz putu (par šķidrumu, masu).
putains Tāds, kurā viscaur ir daudz pūslīšu [1], poru.
nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
pasīks Tāds, kurš ir samērā detalizēts, kurā ir samērā daudz sastāvdaļu (piemēram, par mākslas darbu, stāstījumu).
dārgs Tāds, par ko daudz jāmaksā. Pretstats: lēts.
Kā (bērtin) nobērts Tāds, uz kā (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
kārpains Tāds, uz kura ir daudz kārpu (1). Tāds, kam ir daudz kārpu (1) - par cilvēku.
pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par matiem, ādu).
pārpilns Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
nosēt Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina.
satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
iztamborēt Tamborējot izlietot (daudz vai visu).
koptāme Tāme, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
serpentīns Tas (parasti ceļš), kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
labirints Tas (piemēram, celtne, ala, parks), kur ir daudz sarežģītu eju, ceļu.
mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no vairākām, daudzām daļām, sastāvdaļām.
virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
simtacis Tas (tāds), kam ir daudz cilpu, caurumu u.tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
dūmdevējs Tas (tāds), kas degot rada daudz dūmu.
daudzrakstītājs Tas (tāds), kas sarakstījis daudz darbu.
ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
virsplāns Tas skaits, daudzums, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
sāpes Tas, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tas, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību.
ķeburs Tas, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
četrstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
piecstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
sešstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
trīsstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma. Trijstūris (2).
trijstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma. Trīsstūris (2).
ciešulis Tas, kas daudz cieš, tas, kas ir daudz cietis.
caurbira Tas, kas daudz ēd, bet nebarojas (par cilvēku vai dzīvnieku).
gāzma Tas, kas gāžas, ir sagāzts lielā daudzumā.
riekšava Tas, kas ir novietots, iesmelts u. tml. šādi saliktās plaukstās. Šādi saliktās plaukstās ietilpstošais (kā) daudzums.
virskomplekts Tas, kas pārsniedz (kā) komplektā paredzēto (daudzumu, skaitu).
uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
tūkstošveidis Tas, kas pastāv un izpaužas daudzos veidos.
Sāpju (arī rūpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
Rūpju (arī sāpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību. Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
paliekas Tas, kas vēl eksistē, pastāv, ir saglabājies nelielā daudzumā.
kopguvums Tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
kopieguvums Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā). Kopieguve.
kopieguve Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā). Kopieguvums.
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Taukšķējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
lipēmija Tauku daudzuma palielināšanās asinīs.
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur). Taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas.
arahiss Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas. Zemesrieksts.
dedestiņas Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgi augi ar dažādas krāsas ziediem.
lakricsakne Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā.
Kases gabals Teātra uzvedums, kas dod daudz ienākumu.
Kases gabals Teātra uzvedums, kas dod daudz ienākumu.
līt Tecēt, plūst (par samērā nelielu šķidruma daudzumu).
satecināt Tecinot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Tecinot iegūt (kā lielāku daudzumu).
satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem.
satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
pietēst Tēšot izgatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
Iztecēt taukos Tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
Iztecēt taukos Tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
pieaugt Tiekot krātam, palielināties daudzumā.
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
Ar mēru Tik daudz, cik vajag, pietiekami. Arī mēreni.
diezgan Tik daudz, ka vairāk nav vēlams, vajadzīgs, arī tik daudz, ka vairāk negribas.
tikdaudz Tik daudz.
rets Tikai dažs, kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem).
sagult Tikt apglabātam (par vairākiem, daudziem).
pieveikt Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
sanākt Tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā).
sanākt Tikt iesūtītam, iesniegtam, arī saņemtam (piemēram, par vairākām, daudzām ziņām, informāciju, iesniegumiem, to kopumu).
nodegt Tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
iznēsāties Tikt izplatītam, pārnēsātam, nogādātam (daudzās vai visās vietās).
pārstaigāt Tikt izrādītam, eksponētam u. tml. (daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - piemēram, par lugu, mākslas darbu.
sarasties Tikt izveidotam, izstrādātam lielākā daudzumā. Tikt izveidotam, izstrādātam (par kā lielāku daudzumu).
cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
sagult Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
sagulties Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
iziet Tikt pārbaudītam (piemēram, daudzās instancēs).
iejukt Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem).
izvērsties Tikt risinātam plaši, daudzpusīgi, arī izraisīties (piemēram, par sarunu, debatēm).
čarka Tilpuma mērvienība (šķidruma mērīšanai) - aptuveni 0,12 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā). Attiecīgais šķidruma daudzums.
iztīt Tinot izlietot (daudz vai visu).
reproducēt Tipogrāfiski vai fotogrāfiski atveidot oriģināldarbu (piemēram, mākslas darbu, tekstu), parasti vairākos vai daudzos eksemplāros, kā arī samazinātos izmēros.
iztirgot Tirgojoties pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
satirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā. Tirgojoties, pārdodot iegūt (kā, parasti naudas, lielāku daudzumu).
tītenis Tīteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
Pasažieru ietilpība Transportlīdzekļa spēja uzņemt noteiktu pasažieru daudzumu.
menzūra Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
mērglāze Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
koptreniņš Treniņš, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iztriept Triepjot izlietot (daudz vai visu).
ķepēt Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
trīstik Trīsreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
trombocitoze Trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
trombocitopēnija Trombocītu daudzuma samazināšanās asinīs.
korpulence Tuklība. Pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī.
tūkstoškārtīgs Tūkstoš reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
ūdens Tukšas, nebūtiskas, liekas frāzes, daudzvārdība (kādā tekstā).
Absolūtais mitrums Tvaiku daudzums gramos, kuru satur viens kubikmetrs gaisa.
iztvarstīt Tvarstot sagūstīt (daudzus vai visus).
satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
Ūdens caurplūdums Ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā.
notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes.
pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu.
pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu. Pieplūde (1).
Ūdens caurtece Ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
ūdenīgums Ūdens esamība, ūdens daudzuma pakāpe (kādā vietā, vidē u. tml.).
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā. Ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
Ugunsdzēsības dīķis Ūdenskrātuve, kas nodrošina vajadzīgo ūdens daudzumu ugunsgrēka dzēšanai.
bandūra Ukraiņu daudzstīgu strinkšķināmais instruments.
pieurbt Urbjot izveidot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
eksports Uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes. Šādā veidā gatavots ēdiens.
sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā. Uzdāvināt (kā lielāku daudzumu).
sadot Uzdot (piemēram, daudzus pienākumus), izteikt (piemēram, daudzus norādījumus).
sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā. Uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu).
uzmest Uzdzert (alkoholisku dzērienu), parasti nedaudz.
sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā. Uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu).
pieriest Uzkrāt sevī šķidrumu lielākā daudzumā (par augiem). Uzkrāt, koncentrēt sevī (šķidrumu) lielākā daudzumā un palielināties apjomā (par augļiem, ogām).
pierietēt Uzkrāt, koncentrēt sevī šķidrumu lielākā daudzumā un palielināties apjomā. Piepildīties (ar šķidrumu).
apkraut Uzlikt (daudz nastu, saiņu).
satupt Uzmesties (kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem.
uzkrāt Uzņemot organismā kādas vielas, palielināt (to) daudzumu - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
pierakstīt Uzrakstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
sarakstīt Uzrakstīt (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem. Izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā. Uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
izdzert Uzsūkt (visu ūdeni vai noteiktu tā daudzumu) - par traukā novietotiem augiem, to daļām.
saspolēt Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles. Spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz.
Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
savilkt Uzvilkt (vairākus, daudzus apģērba gabalus).
sazīmēt Uzzīmēt (ko) lielākā daudzumā. Uzzīmēt (kā lielāku daudzumu).
izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas daudzās vai visās vietās).
pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams. Arī ļoti daudz.
kopmanta Vairākām vai daudzām personām, kolektīviem u. tml. piederoša manta. Arī kopīpašums.
Izvirināt durvis (arī durvju durvis) Vairākkārt ierasties (kur). Ierasties pie daudziem.
ielasīties Vairākkārt nedaudz ieēst.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
izdoties Vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta).
izmaksāties Vairākkārt, daudz maksāt.
šķaidīt Vairākkārt, parasti daudz, šķiest (2).
smalstīt Vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt.
kopmetiens Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) metienu summa.
koptirāža Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) tirāžu summa.
kopapjoms Vairāku vai daudzu (kā) apjomu summa.
kopātrums Vairāku vai daudzu (kā) ātrumu summa.
kopgarums Vairāku vai daudzu (kā) garumu summa.
kopjauda Vairāku vai daudzu (kā) jaudu summa.
kopplatība Vairāku vai daudzu (kā) platību summa.
kopspēks Vairāku vai daudzu (kā) spēku summa.
kopsvars Vairāku vai daudzu (kā) svaru summa. Kopmasa.
koptilpums Vairāku vai daudzu (kā) tilpumu summa.
kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa.
koprezultāts Vairāku vai daudzu (piemēram, sacensību dalībnieku) rezultātu summa, apkopojums.
kopautorība Vairāku vai daudzu autoru sadarbība.
kopbūve Vairāku vai daudzu celtņu komplekss.
kopcikls Vairāku vai daudzu ciklu kopums.
pasākums Vairāku vai daudzu cilvēku organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
kopdarbība Vairāku vai daudzu darbība, sadarbība.
koplaiks Vairāku vai daudzu laika sprīžu summa (parasti sporta sacensībās).
kopīpašums Vairāku vai daudzu personu, kolektīvu u. tml. īpašums.
kopdevums Vairāku vai daudzu veikta darba produkts, rezultāts.
tālapkure Vairāku, daudzu objektu apkure no vienas siltumcentrāles.
kopmasa Vairāku, vai daudzu (kā) masu summa.
krāt Vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas), lai veidotu kopumu, veselumu, daudzumu.
Starpnacionālās saziņas valoda Valoda, ko lieto saziņai starp dažādām nācijām, tautībām, etniskām grupām daudznacionālā valstī.
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Vārot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
pievārīt Vārot papildināt (kā daudzumu).
pievārīt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri.
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām cilvēkus).
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām, piemēram, preces). Vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pievest Vedot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pievest Vedot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (telpu, platību).
stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā. Teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips.
slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņai noteiktā laika vienībā.
patērēt Veicot ko, iesaistīt darbībā (kādu darba, enerģijas daudzumu).
rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību).
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī turza.
mākonis Veidojums atmosfērā, kurš sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas radušās, ūdenstvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
piramīda Veidojums, kas ir līdzīgs šādam daudzskaldnim.
krāt Veidot (kopumu, veselumu, daudzumu), vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
komplicēt Veidot daudzveidīgāku, arī sarežģītāku.
švīkāties Veidot, parasti vairākas, daudzas, švīkas.
Lai aug uz akmeņiem (retāk uz akmens) Vēlējums, lai kā būtu daudz.
Lai aug uz akmeņiem (retāk akmens) Vēlējums, lai kā būtu daudz.
pievilkt Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā. Vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izvērpt Vērpjot izlietot (daudz vai visu).
pievērpt Vērpjot papildināt (kā daudzumu.).
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar noteiktiem jautājumiem, lai iegūtu vajadzīgās ziņas.
saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā).
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam). Uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
dzīt Vest, nest, arī gādāt (ko) (parasti lielos daudzumos).
Padomju tauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana.
padomjtauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana. Padomju tauta.
pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
savēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā daudzumā. Vēžojot iegūt (vēžu lielāku daudzumu).
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
Pa vidam Vidēji (pēc daudzuma, kvalitātes).
diezgan Vidēji lielā mērā, samērā daudz.
kodolsprāgstviela Viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu.
modifikators Viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības.
kodoldegviela Viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam). Arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti).
grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu.
Visuma blīvums Vielas daudzums Visuma novērojamajā daļā jeb Metagalaktikā, kas attiecināts uz šās daļas tilpumu.
Naža gals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu.
nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu. Naža gals.
Naža gals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu. Nažagals.
Kvantitatīvā analīze Vielas sastāvdaļu daudzuma noteikšana.
karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
Skaldāmie materiāli Vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums. Elpas vilciens.
birete Vienā galā noslēdzama kalibrēta stikla caurule ar iedaļām (nelielu šķidruma daudzumu mērīšanai).
Kārtējā reize Viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
Kārtējā reize Viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām.
pus Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām. Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
kopnodarītājs Viena no vairākām vai daudzām personām, kas ir vainīgas nodarījumā.
porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
glīvenes Viendīgļlapju augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi ūdensaugi.
sīpols Viendīgļlapju dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, kam pazemes daļās ir sakneņi, sīpoli (3), bumbuļsīpoli un kam ziedi ir čemuros, kurus sedz divas vai trīs seglapas.
flokši Viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās.
krustaines Viengadīgi vai daudzgadīgi kurvjziežu dzimtas lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi).
lini Viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei.
vanagnadziņi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas cerojoši lakstaugi (lopbarības augi) ar dzelteniem ziediem.
rudzi Viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas augi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā.
pakrēslīte Viengadīgs vai daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas mitru, ēnainu vietu lakstaugs ar maziem, dzelteniem kausveida ziediem.
rudbekija Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem.
lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
kaņepene Viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs dievkrēsliņu dzimtas augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās.
mēnesene Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs.
pēterene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām.
magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
pērtiķmutīte Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros.
gandrene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem.
portulaka Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms ar sulīgām lapām bez pielapēm, maigiem ziediem un augli - pogaļu.
radzene Viengadīgs vai daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem
salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos.
rezēda Viengadīgs vai daudzgadīgs rezēdu dzimtas augs ar nekārtniem ziediem ķekaros vai vārpās.
sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem.
zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
salāts Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, nelieliem vai vidējiem ziedu kurvīšiem, kas veido vairogveida skaru.
pētersīlis Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar tumši zaļām, spīdīgām lapām.
paķērsa Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros.
ķērsa Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs krustziežu dzimtas pļavu, mežu, purvu lakstaugs.
vīķis Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem.
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums. Kopskanējums (1).
kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums. Kopskaņa (1).
plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
koptituls Vienotais (daudzsējumu izdevuma) nosaukums.
kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1). Barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2). Arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
skaldne Viens no (kā) daudzstūra veida elementiem.
skaldne Viens no daudzstūriem, kas veido daudzskaldņa virsmu.
hloroze Viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās.
kopīpašnieks Viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem. Līdzīpašnieks.
kopnomnieks Viens no vairākiem vai daudziem nomniekiem, kas realizē kopnomu.
zilaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida aļģes, kuru šūnās nav morfoloģiski norobežotu kodolu un kuras ir galvenokārt zilganā vai zilganzaļā krāsā.
zaļaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā.
sārtaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā.
konjugātas Vienšūnas vai daudzšūnu zaļaļģes, kas vairojas konjugējot.
hlorella Vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku.
nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
zaļums Vieta brīvā dabā, kur daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu.
krātuve Vieta, kur (kas) ir koncentrēts, atrodas, parasti lielākā daudzumā.
rezervuārs Vieta, kur (kas) sakrājas, koncentrējas lielā daudzumā.
klintājs Vieta, kur ir daudz klinšu. Klinšaina augstiene.
skujaine Vieta, kur ir daudz nobirušu skuju.
oļājs Vieta, kur ir daudz oļu.
olājs Vieta, kur ir daudz oļu. Oļājs.
kloāka Vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu.
perēklis Vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi.
izvīt Vijot izlietot (daudz vai visu).
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pievīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nocirpums Vilnas daudzums, ko iegūst no cērpamā dzīvnieka noteiktā laikposmā.
kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
vilnīt Viļņot (1), viļņoties (1), parasti nedaudz.
vilnīt Viļņot (2), viļņoties (2), parasti nedaudz.
izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermeņa daļa) atgūst veiklību. Ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeņa daļu).
revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
Štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos). Virsnieks, kas veic dienestu štābā.
kapričo Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kurā ir daudz oriģinālu, negaidītu muzikālu frāžu un efektu.
pievilkt Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) - par vēju.
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
Ja daudz Vislielākais (iespējamais, paredzamais) daudzums. Ne vairāk (par).
rekordskaits Vislielākais skaits, daudzums.
visvairāk Vislielākajā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinot ar ko citu).
visvairāk Vispārākā pakāpe --> daudz [2].
daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vairākbalsīgums.
daudzējādība Vispārināta īpašība --> daudzējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Polisēmija.
daudzpusība Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzpusīgums Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Daudzpusība.
daudzrunīgums Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Daudzrunība.
daudzrunība Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Daudzrunīgums.
daudzšķautņainība Vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzvārdība Vispārināta īpašība --> daudzvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
sausums Vispārināta īpašība --> sauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī daudzbalsīgums (1).
izvizināt Vizinot izvadāt (ar transportlīdzekli pa daudzām vai visām vietām). Vizinot aizvest (uz kādu vietu).
madrigāls Vokāls daudzbalsīgs skaņdarbs ar laicīgu saturu (galvenokārt 16. un 17. gadsimtā).
stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
piezāģēt Zāģējot papildināt (kā daudzumu).
piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Zāģējot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi. Spoguļu zāle.
Spoguļu zāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi. Spoguļzāle.
noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu. Arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.
izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
izzelēt Zelējot izlietot (daudz vai visu).
pelēkzeme Zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu.
Pelēkā zeme (arī augsne) Zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu. Pelēkzeme.
Pelēkā zeme (arī augsne) Zeme, arī augsne, ar nelielu trūdvielu daudzumu. Pelēkzeme.
jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras ziedaugi ar garām zālveida lapām un neciliem ziediem.
skauti Zēnu organizācija, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis.
gandrene Ziedaugu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi (piemēram, gandrene, pelargonija).
Pildītie ziedi Ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem). Ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
Pildīts zieds Zieds ar palielinātu vainaglapu daudzumu.
Dziļa ziema Ziema, kad ir daudz sniega.
Dziļa ziema Ziema, kad ir daudz sniega. Ziemas vidusposms.
lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnam zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
pueblo Ziemeļamerikas indiāņu liela daudzstāvu celtne (vairākiem tūkstošiem cilvēku).
izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
kodolziepes Ziepes, kuru sastāvā ir daudz nepārziepjotu taukskābju.
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī tašķīt, traipīt.
izziest Ziežot izlietot (daudz vai visu).
saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā. Ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju). Arī zilums (3).
izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
Būt lietas kursā Zināt pietiekami daudz (par ko), būt informētam (par ko).
Būt lietas kursā Zināt pietiekami daudz (par ko), būt informētam (par ko).
histoloģija Zinātne par cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku audu mikroskopisko uzbūvi.
Zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
zooloģija Zinātņu komplekss, kas pētī dzīvniekus, to uzbūvi, attīstību, daudzveidību un klasifikāciju. Attiecīgais mācību priekšmets.
kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
piezīsties Zīžot uzņemt barību pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Zīžot pilnīgi paēst.
sazagt Zogot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Zogot iegūt (kā lielāku daudzumu).
nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam.
Fiziskās maiņzvaigznes Zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums.
loms Zvejā iegūtās zivis. Zvejā iegūto zivju kopums, daudzums.
kopzveja Zveja, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu).
piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
piežņaugt Žņaudzot nonāvēt (ko) lielākā daudzumā.
nožūpot Žūpojot notērēt (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).

daudz citās vārdnīcās:

Tēzaurs

daudz

MLVV

daudz

MEV

daũdz