Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satrenkt
satrenkt -trencu, -trenc, -trenc, pag. -trencu; trans.
1.Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSatrenkt aitas kūtī.
1.1.Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriTēvs bērnus satrenē istabā.
2.Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
PiemēriDroši vien Lauci viņš būs atkal satrencis putās un arī pašam piere norasojusi..
Avoti: 7-1. sējums