satrenkt
satrenkt -trencu, -trenc, -trenc, pag. -trencu; trans.
1.Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSatrenkt aitas kūtī.
- Satrenkt aitas kūtī.
- Kad varmācīgie dunduri satrenkuši govis mājās,.. kājas velk uz ābeles paēnu..
1.1.Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriTēvs bērnus satrenē istabā.
- Tēvs bērnus satrenē istabā.
- Tajā nakti atkal gaisa trauksme satrenca visus nodegušā nama pagrabā.
2.Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
PiemēriDroši vien Lauci viņš būs atkal satrencis putās un arī pašam piere norasojusi..
- Droši vien Lauci viņš būs atkal satrencis putās un arī pašam piere norasojusi..
Avoti: 7-1. sējums