Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piešķīt
piešķīt -šķinu, -šķin, -šķin, pag. -šķinu; trans.
1.Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPiešķīt daudz riekstu.
1.1.Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
PiemēriPiešķīt pilnu grozu ar zirņiem.
2.Šķinot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriPiešķīt vēl dažus riekstus klāt.
Avoti: 6-2. sējums