nobristies
nobristies -brienos, -brienies, -brienas, pag. -bridos; refl.
1.Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
PiemēriNobristies, ejot pa dubļainu ceļu.
- Nobristies, ejot pa dubļainu ceļu.
- Nobristies sniegā.
- Apavu taupīdams, viņš visu ceļu bij nostaigājis basām kājām un aukstajā rasā nobridies līdz jostas vietai..
- Tāds, nobridies un sniegains, viņš neiedrošinājās kāpt uz tīrās grīdas..
- ..nolādētā Taubes iela, kur pavasaros un rudeņos līdz acīm nobrienies ar dubļiem.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam).
PiemēriVisu dienu nobridos pa purvu.
- Visu dienu nobridos pa purvu.
- ..biju nobridies rudens dubļos savus pāris mēnešus, vākdams tās retās, retās ierosmes, kas laukos tikko sāk pumpurot.
Avoti: 5. sējums