čumēt
čumēt parasti 3. pers., čum, pag. čumēja; intrans.; parasti savienojumā «čumēt un mudžēt»
1.Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
PiemēriPūznī skudras čum un mudž.
- Pūznī skudras čum un mudž.
- Purvā odi čum vien.
- Dažos [sienu] izbrukumos čumēja blakšu pulki.
- ..dīķa ūdenī.. čum un mudž visādi astaini un kājaini mūdži...
1.1.sar. Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
PiemēriTur [čeilonā] mītot leopardi,.. šakāļi, bet čūskas - čumot un mudžot..
- Tur [čeilonā] mītot leopardi,.. šakāļi, bet čūskas - čumot un mudžot..
- Te zivju, ka čum vien.
2.Būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem.
PiemēriIzskrēja skudras gan no iekšējām telpām, gan tepat ārpusē strādājošās, un visa pūžņa ārpuse čumēja un ņirbēja manā acu priekšā..
- Izskrēja skudras gan no iekšējām telpām, gan tepat ārpusē strādājošās, un visa pūžņa ārpuse čumēja un ņirbēja manā acu priekšā..
2.1.sar. Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
PiemēriViņam likās, ka pa labi un pa kreisi mežā skan soļi, visās malās čumēja no neredzamiem gājējiem.
- Viņam likās, ka pa labi un pa kreisi mežā skan soļi, visās malās čumēja no neredzamiem gājējiem.
- Lielais krogs un kroģējamā istaba čum un mudž no latvju tēviem, pusmūža vīriem un nepieaugušiem zēniem..
Avoti: 2. sējums