Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
padilt
padilt -dilstu, -dilsti, -dilst, pag. -dilu; intrans.
1.parasti 3. pers. Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
PiemēriPadilušas drēbes.
  • Padilušas drēbes.
  • Padilis krekls.
  • Padiluši zābaki.
  • Padilusi sega.
  • Durvīs parādījās jauneklis padilušā mētelītī..
  • Acis pētī padilušo bikšu audumu..
  • Viņa apsēdina mani pie galda, kas apsegts ar padilušu un jau blāvu vaskadrānu..
1.1.Tiekot lietotam, kļūt plānākam, arī neasākam (piemēram, par darbarīkiem).
PiemēriPadilis nazis.
  • Padilis nazis.
  • Padilusi galoda.
  • Padilusi monēta.
  • Amūra kāts bija padilis, bet gluds kā nopulēts. Acīm redzot, to ilgi bija deldējušas un gludinājušas cilvēku plaukstas.
  • Karote no katliņa kasīšanas gan mazliet padilusi.
  • Garām klabināja ormanis, večuks ar kaulainu zirgu un padilušiem ratiem.
2.parasti 3. pers. Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
PiemēriPiere augsta tāpēc, ka mati padilusi, reta pūka vēl turējās ap šauro galvvirsu.
  • Piere augsta tāpēc, ka mati padilusi, reta pūka vēl turējās ap šauro galvvirsu.
  • Mati vecajai Īnei sirmi, pa garu mūžu slavenās pīnes padilušas..
  • Orķestris visai padilis. Izrādās, ka daļa mūziķu spēlē Raiņa parkā, daļa aizbraukusi kopā ar vīru kori uz Jelgavu..
3.sar. Kļūt vājākam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriŽēl vienīgi bērnu, tie pavisam padilusi bez kārtīga azaida, neaprūpēt.
  • Žēl vienīgi bērnu, tie pavisam padilusi bez kārtīga azaida, neaprūpēt.
  • Ka viņš stāvēja viņas priekšā - sašļucis,.. padilušajā sejā neviena asins piliena.
Avoti: 6-1. sējums