Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slaukums
slaukums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → slaukt. Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
PiemēriAņa paņēma nesienus un divus vara piena traukus, vakara un rīta slaukumam atsevišķi.
  • Aņa paņēma nesienus un divus vara piena traukus, vakara un rīta slaukumam atsevišķi.
  • «Kādu pienu tu gribēsi piedzert klāt? Pusdienas vai tikko slauktu?» Dzenītis padomāja... tad viņš izšķīrās par vēsu malku no pusdienas slaukuma.
  • ..vakara pastaigas laikā es aiznesu turp kanniņu un no rīta jebkurā stundā.. varēju paņemt savu litru vai divus no svaigā slaukuma..
  • ..par slaucēju strādādama, viņa augām dienām tik vien redzēja kā smagu darbu. Četros no rīta uz kūti, lai līdz piena vedēju atbraukšanai slaukums jau būtu atdzesēts..
Avoti: 7-1. sējums