stāvgrūdām
stāvgrūdām apst.
1.Tā, ka ir ļoti, arī pārlieku pilns (ar cilvēkiem, arī priekšmetiem), tā, ka nav vairs brīvu vietu.
PiemēriStāvgrūdām pilna zāle.
1.1.pareti Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
PiemēriBūs vai stāvgrūdām sarijies krustībās.
Avoti: 7-2. sējums