stāvēt
stāvēt stāvu, stāvi, stāv, pag. stāvēju; intrans.
1.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
PiemēriStāvēt nekustīgi.
Stabili vārdu savienojumiStāv kā miets (arī stabs). Stāv kā svece.
1.1.pavēles izteiksmes formā: stāvi, stāviet. Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
PiemēriEdžiņš: Tad tu būtu tas virsnieks un nopirktu sev jaunu plinti. Un es ar šito - katram, kas mums ceļā gadītos: stāvi, citādi šaušu!
1.2.Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
PiemēriBērns jau stāv.
1.3.Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
PiemēriSvece stāv taisni.
1.4.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
PiemēriStāvēt sētsvidū.
Stabili vārdu savienojumiAugstāk (arī augstu) Stāvošs. Kā es te stāvu.
1.5.Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
PiemēriSuns stāv pie durvīm.
1.6.Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm). Veikt kādu pienākumu, parasti stāvus.
PiemēriStāvēt pie virpas.
Stabili vārdu savienojumiStāvēt (retāk būt) kūmās. Stāvēt sardzē.
2.parasti 3. pers. Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem). Apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
PiemēriVilciens pašreiz stāvēja pie kādas mazas lauku piestātnes, kur ņēma slimajiem tējas ūdeni.
2.1.Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
PiemēriVisus šos mēnešus pulkstenis bija stāvējis. Vai vajadzētu atkal uzvilkt?
2.2.Turēties gaisā, nemainot atrašanās vietu vai arī mainot to mazliet (parasti par putniem).
Piemēri..mežmalā virs dumbrāja.. lidinājās plēsīgais vanags. It kā gaisā pakāries, tas ilgāku laiku stāvēja uz vietas, bet tad līdzīgi akmenim stāvus nokrita lejā..
2.3.Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā).
PiemēriMākoņi nekad nevar norimt, kaut arī liekas stāvam uz vietas.
2.4.pārn. Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu). Netikt apstrādātam, izstrādātam.
PiemēriNepabeigtais romāns stāv.
3.Atrasties, būt novietotam (kur) — parasti par priekšmetiem.
PiemēriIstabas vidū stāv galds.
Stabili vārdu savienojumiDomas stāv (kur, pie kā).
3.1.Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) — parast: par celtnēm.
PiemēriKalnā aiz sirmiem ķeltiem stāvēja ķēniņa pils.
3.2.Atrasties, augt vertikāli (kur) — parasti par kokiem.
PiemēriDārza stūrī stāvēja resna resna liepa.. Viņas vecums nebija nosakāms.
3.3.Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
PiemēriKartupeļi pa ziemu stāv pagrabā.
3.4.Tikt turētam, atrasties (kur) — par dzīvniekiem.
PiemēriPiecu govju vietā tagad stāvēja septiņas viņa kūtī..
3.5.Uzturēties (kur, kādā vietā) — par cilvēkiem. Uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to, rūpētos (par to).
PiemēriBet nekad vakaros es istabā nestāvēju. Gāju uz kapiem, staigāju pa mežu.
3.6.Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) — par fronti.
PiemēriTepat vienā no pirmajām sādžas ēkām stāvēja pulka sanitārā daļa.
3.7.Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
PiemēriSaule stāv zemu.
3.8.Atrasties (kādā vidē) — par parādībām dabā.
Piemēri..saules nav. Viņas vietā stāv biezi miglas mūri, ko neviens vējš neirdina.
3.9.Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
PiemēriSauca viņu Metuzalemu, tā arī stāvēja pasē un krustāmzīmē.
4.parasti 3. pers. Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.). Būt izturīgam pret kādu iedarbību.
Piemēri..māja bij būvēta no sila priežu guļbaļķiem vismaz pirms gadiem piecdesmit, taču tā stāvēs vēl droši savus simt gadus, ja vien saimnieks jo laikus pielabos vai uzjums jaunu jumtu.
Stabili vārdu savienojumiLai stāv.
4.1.Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
PiemēriPakalnēs vējš jau notriecis puteņa pēdas, un bērzi trīc, izģērbti kaili. Toties ielejās vai atkal pašā krūmu biezumā viss vēl stāv tāpat.
4.2.Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.
Piemēri«Vecā sviestā iemīcījusi sāli, lai ilgāk stāv. Apēdīsim, tad droši nemaitāsies,» teica Broņa..
4.3.sar. Netikt izlietotam.
PiemēriViņam nauda nestāv.
5.savienojumā ar apst. vai tā nozīmē lietotu vārdu. Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
PiemēriLogs stāv pusvirus.
Stabili vārdu savienojumi
6.parasti 3. pers. Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
PiemēriUzvalks stāv labi.
Stabili vārdu savienojumiStāv kā uzliets.
7.novec. Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
Piemēri«Vai tad jūsu lauki stāv slikti, Andrikson?» - «Lietus nelīst, baronlielskungs. Un man turklāt gandrīz māla zeme vien ir.»
7.1.Būt, veikties (kā ar ko).
PiemēriAr mājas kopšanu un labošanu arī stāvēja diezgan vāji.
Stabili vārdu savienojumiStāvēt (arī turēties) uz goda vārda. Stāvēt mierā. Stāvēt sakarā (ar kādu, ko).
Avoti: 7-2. sējums